Mūsu dzīvē daudzus cilvēkus satrauc nākotne. Mani arī satrauc nākotne: mūsu paaudzes izglītība, kāda dzīve būs mūsu bērniem un, kas būs nākotnē.
Es tagad mācos skolā, gribu sekmīgi pabeigt skolu. Pēc tam vēlos iegūt profesiju. Tagad es domāju, ka viss ir viegli, bet ar katru dienu grūtāk un grūtāk mācīties skolā. Katru gadu pieņem jaunus likumus un mēs nezinām ko gaidīt nākošajā gadā. Sākot mācīties kaut kādā augstskolā, kamēr to pabeigsi, likumi var mainīties tā, ka ar tādu izglītību nevarēs atrast darbu.
Pēc neilga laika pasauli sasniegs interneta laikmets. Mūsu bērni būs pilnīgi atkarīgi no interneta. No pirmajiem savas dzīves gadiem, bērni būs pakļauti internetam. Vecāki bērniem nebūs vajadzīgi, visas atbildes uz jautājumiem viņi atradīs internetā. Vairāk laika tie pavadīs pie datora, bet mazāk laika pavadīs svaigā gaisā, nebūs fiziskas slodzes un viņi izaugs vāji un vārgi kā tie augi, kuri izaudzēti siltumnīcās.
Mēs tagad dzīvojam un nezinām, kas mūs sagaida nākotnē. Tagad Latvija iestājās ES, bet ekonomika lēni slīd uz leju. Cenas pārtikai un pārējām precēm ar katru mēnesi kļūst augstākas, kas valstī izraisa inflāciju. Vairākas vecās rūpnīcas un fabrikas stāv bez darba, dažas ir jau likvidētas, bet jaunas neviens necels. Ražošanas process Latvijā gandrīz stāv uz vietas. Individuālās firmas un uzņēmumi mēģina kaut ko ražot, bet tas ir ļoti maz. Tāpēc Latvija ir ļoti atkarīga no citām valstīm. Var pienākt tāds laiks, kad Latviju vadīs citas valstis.
Tagad zinātne lieliem soļiem iet uz priekšu, bet neviens nedomā par nākotni. Cilvēki izmanto dabas resursus, bet nedomā par to, ar ko tas viss var beigties. Katru gadu arvien biežāk ir sastopamas tehnoloģijas un ekoloģiskās katastrofas, kuras iznīcina cilvēkus, dzīvniekus un augus.
Mūsu Zeme nepazudīs, pazudīs tie, kas mēģina to iznicināt. Cerēsim, ka tāds laiks nepienāks.
|
