Man rūp mana pasaule.
Man rūp tas, lai ielas vakaros būtu drošas un lai manai meitenei nenāktos naktīs iet mājās pa tumšām ielām un tā arī nenotvertiem maniakiem. Es uztraucos arī par izmirstošajiem dzīvniekiem; es negribu, lai manai meitenei ir skumji, kad viņa skatās, kā pēdējais imperatorpingvīns Discovery kanālos mirst. Un, kad viņa ir slima, man rūp, lai veselības sistēma valstī būtu sakārtota un viņai nevajadzētu ilgi slimot. Es vēlos, lai viņai nebūtu kauns par savu valsti un lai pie tējas viņa vienmēr bērtu tikai labākās kvalitātes Latvijas cukuru. Man rūp, lai inflācija neturpina augt un lai manai meitenei ir viss, ko viņa vēlas. Man rūp globālā sasilšana, man rūp, lai manai meitenei būtu īsta ziema ar īstu sniegu, īstiem sniegavīriem un īstām sniegpārslām matos. Man svarīgi, lai viņa varētu dzīvot valstī, kur cilvēka viedoklim piemīt kāda vērtība un nevis naudai vai pazīšanās faktoram. Brīžos, kad viņa bēdājas par balējošām attiecībām un prombraucošiem draugiem, es vēlos, lai Latvijā būtu gana daudz un gana kvalitatīvas izklaides, izglītības un dzīves iespējas. Es negribu, lai viņa brauc uz Īriju meža zemenes lasīt. Un, domājot par dienām, kad mums būs bērni, man rūp, lai skolās joprojām būtu labi skolotāji, kuriem labi maksās un kas iemācītu par dzīvi un par lietām, kas ir svarīgas, lietām, par kurām jārūpējas.
Redziet paši – esmu parasts cilvēks, man rūp tas pats, kas visiem.
Redziet paši – esmu parasts puika, un man rūp mana meitene. |