Pārdomas par ģimeni man ir svarīgs temats, jo ģimene ikvienam tiek dāvāta kopā ar dzīvību, par kuru ir jārūpējas un jāsaudzē kā īstu dārgumu. Ir ģimenes, kurās valda mīlestība un sapratne , kurās ikviens ir laimes piepildīts. Diemžēl ir arī tādas ģimenes, kurās nemājo mīlestība , kurās silto jūtu jēdziens ir svešs. Bieži mazi bērni tiek pamesti un atstāti bērnunamos , kur viņu ģimene ir nevis mamma un tētis, bet gan tādi paši pamesti bērni kā viņi, kas ir gaužām skumji.
Laimīga un saliedēta ģimene ir cilvēku kopums, kurš spēj radīt un sniegt mīlestību , sapratni savstarpējās attiecībās. Esmu patiesi laimīga, ka man ir dota iespēja dzīvot ģimenē, kur mani mīl, kur mani gaida pārrodamies mājās. Ir tik patīkami apzināties, ka mājās sagaida cilvēki, kuri ir bijuši ar mani gan priekos, gan bēdās , kuri ir snieguši man sirds siltumu un maigumu. Sastopoties ar grūtībām un neveiksmēm, man ir , pie kā griezties un izstāstīt savu sāpi , zinu, ka mani vienmēr uzklausīs un nekad nepametīs , nekad neesmu izjutusi vientulību un aukstumu no ģimenes locekļiem, tāpēc droši varu teikt, ka nāku no laimīgas ģimenes, kur tieku patiesi mīlēta un lolota.
Diemžēl ir arī tādas ģimenes, kurās bērni netiek apdāvināti ar maigumu un cieš no mīlestības trūkuma, kas manāmi izpaužas viņu uzvedībā. Šie bērni parasti ir vieni un ieslēgti sevī , viņiem ir draugi, kuriem var uzticēties, bet tas ,dabīgi, nav tas pats, kas ģimenes sniegtās rūpes un gādība. Ģimenēs, kurās nevalda mīlestība ,parasti nav savstarpējās sapratnes un rūpju, kuras ir tik ļoti nepieciešamas mums ikkatram, jo ikvienam no mums ir vēlme būt apčubinātam, dievinātam, lolotam, mīlētam , lai mēs patiesi būtu laimīgi.
Ir tādi bērni, kuriem mammas un tēta mīlestība ir svešs jēdziens, viņi īsti nezin, ko nozīmē ģimenes laime, jo ir atstāti bērnunamos, kur par viņiem rūpējas un sniedz pēc iespējas vairāk mīlestības pavisam sveši cilvēki. Viņi nekad nav izjutuši īstu ģimenes klātbūtni, jo neviens nespēj dāvāt tādu mīlestību , kādu spēj sniegt tikai mīloša māmiņa un gādīgs tētis. Protams, daudziem bērniem ir paveicies, ka viņi ir nonākuši bērnunamos, jo viņu mammas un tēti nespēj veidot ģimeni , kurā bērns varētu justies piederīgs un laimīgs. Mūsdienās ir tik daudz jaunu ģimeņu, kuras nav plānotas, kuras pašas vēl nav nostājušās uz savām kājām, bet veido ģimenes un nepiedomā par to, vai bērns tiks pietiekami mīlēts un aprūpēts.
Ir patiesi skumji, ka nevar būt tikai viens ģimenes tips, kur visi būtu laimīgi un spētu atzīt , ka dzīvo mīlošā ģimenē, ka var lepoties ar savu piederību šai ģimenei un turpināt kopt iesāktās tradīcijas. Diemžēl neviens sev nespēj izvēlēties tīkamāko ģimeni , bet ir jāprot pielāgoties , jāprot veidot savstarpējās attiecības - siltumu, maigumu. Esmu patiesi laimīga, ka man ir iespēja baudīt mīlošas ģimenes siltumu, ka tas nav jāmeklē svešās ģimenēs, jūtos apdāvināta un droši varu teikt, ka esmu bagāta, jo man ir pats svētākais, kas vien var piederēt. Ļoti bieži sastopams fakts dzīvē ir tas , ka cilvēki nenovērtē to, kas viņiem pieder, nenovērtē tos, kas viņiem apkārt, bet saprot patieso vērtību lietām un cilvēkiem tikai tad, kad ir par vēlu . Es ļoti vēlētos, lai katram rūpētu viņa ģimene ,jo viņam tajā ir jādzīvo un jārada mīlas pilna atmosfēra. |