Kas man rūp? Par to nav ilgi jādomā, jo es zinu, kas man rūp. Man rūp mana nākotne. Pašlaik man ir sešpadsmit gadi, mācos Balvu Amatniecības vidusskolas desmitajā klasē. Zinu savas nākotnes mērķus un uzdevumus, centīšos tos īstenot. Man rūp mana ģimene. Paši tuvākie cilvēki man ir vairāki: mamma, tētis, māsa, vectēvs, vecmamma... Varu teikt, ka manā ģimenē ir divpadsmit cilvēki, kas man ir ļoti tuvi un mīļi. Man rūp mana laime. Laimei ir liela nozīme manā dzīvē. Kā sapnim. Sapnim par sevi laimīgā Latvijā, manā tēvzemē. Gribu būt laimīga un lai laimīgi ir citi!
Mana nākotne... Gadi skrien kā stirnas... Nesen mazs meitēns... Nu jau mācos vidusskolā. Nespēšu attapties, kad jau vajadzēs iesniegt dokumentus augstskolā. Gribu mācīties vai nu ekonomikas, vai nu mākslas novirzienā. Gribētu dibināt savu uzņēmumu, firmu... Būtu tik labi apzināties, ka darbs visai dzīvei garantēts. Jau kādu laiciņu esmu iedomājusies sevi kā kādas dizaina firmas vadītāju... Cenšos mācīties un apgūt to, kas pēc manām domām man ir vajadzīgs, taču nevar zināt, kas dzīvē noderēs, un bieži daru tā, lai ir labāk man pašlaik un manai turpmākajai dzīvei, nākotnei... Es gribētu mācēt tik daudz ko! Gribu iemācīties labi šūt, lai nākotnē varētu darināt skaistus tērpus, gribētu apgūt angļu valodu, lai varētu brīvi runāt angliski. Man tiešām rūp mana nākotne, un zinu, ka nākotnē nevēlos būt vai nu alkoholiķe, vai nu bezpajumtniece, tāpēc daru tā, lai nākotnē būtu ievērojama sieviete. Apbrīnoju bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu! Uzskatu, ka viņa ir neatkarīga un cienījama sieviete, tāpēc daudzas sievietes gribētu būt tādas kā viņa. Mums jābūt lepniem, par to, ka mūsu valsti vadījusi tik apbrīnojama sieviete!
Man rūp mana ģimene. Mīlu savu mammu, tēti, māsu, vecmammu, vectēvu, brālēnus, tantes, onkuļus... Mīlu arī savus radus un draugus! Es gribētu, lai manai ģimenei nekad nebūtu problēmu, lai visi dzīvotu laimīgi un saticīgi. Laikrakstā „Latvijas Avīze” lasīju rakstu par to kā mamma un maza meitiņa dzīvo īrētā dzīvoklī, jūtas apmierinātas. Ja dzīvoklis būtu jāpērk, tad mēnesī būtu jāatsakās no divreiz lielākas summas. Nav svarīgi, ka jādzīvo īrētā, šaurā dzīvoklītī, galvenais tuvība un ģimenes sajūta. Secināju, ka ģimenei ir jābūt svarīgai ikvienam cilvēkam! Ir jāmīl ģimene un jāpateicas saviem vecākiem! Esmu iedomājusies arī par savu ģimeni, kad pati būšu mamma. Manuprāt, tas varētu būt pēc kādiem desmit gadiem, kad man būs stabils darbs, būšu iekārtojusies dzīvē, būs sava māja, vīrs, bērni... Pagaidām par to var tikai sapņot. Gribu, lai manai ģimenei klātos labi, gribu būt izcila mamma. Ar savu ģimeni viennozīmīgi dzīvošu Latvijā, te kur ir tik labi...
Man rūp mana laime. Laime, kas man apkārt: smaidīgi cilvēki, izpalīdzīgas rokas, draudzīgi draugu pleci, cilvēki, kas atbalsta... Es priecājos, ka dzīvoju tieši Latvijā, te es jūtos laimīga. Negribētu, lai kādam no man tuviem cilvēkiem būtu jādodas uz miera misijām Afganistānā, Irākā... Manuprāt, laime visā pasaulē - lai beidzas ieroču šķinda. Laimi nevaru iztēloties bez laimīgas Latvijas. Gribu, sev apkārt laimīgus cilvēkus, daudz laimes, lai kāds darītu laimīgu mani un es darītu kādu laimīgu. Ir jauki, ka kāds niecīgs notikums padara mani priecīgāku un prāts paliek jautrāks. Mēs paši varam radīt laimi sev apkārt! Ir tikai jācenšas un jādomā labas domas, tad arī dzīve būs krāsaināka. Es gribētu, lai uz pasaules būtu vairāk laimes, lai cilvēkiem nebūtu jācieš, lai mēs vienkārši būtu laimīgi!
Man tiešām rūp tas, kas notiek apkārt. Es vēlētos, lai cilvēkiem vairāk rūpētu tas, kas notiek apkārt, tad arī pasaule būtu labāka, mēs paši justos labāk. Manuprāt, būtu labi, ja katram kaut kas rūpētu. Mēs būtu atbildīgāki un patstāvīgāki! Katram vajadzētu kaut kam rūpēt!
|