Kas man rūp.
Rūpes – vai mūsu pasaulē ir kaut viens cilvēks, kas nezina šo vārdu? Vai mūsu dzīve ir iespējama bez rūpēm, bez domām par sevi, par visu, kas attiecas uz cilvēku, bez domām par tuviem, mīļiem cilvēkiem, pateicoties kuriem mēs pazīstam mīlestību, siltumu? Protams, ka nē...
Mana dzīve ir pilna ar visādām rūpēm, precīzāk sakot, katra diena ir pilna ar domām par sevi un tuviem cilvēkiem. Bet ne tikai. Es daudz domāju arī par citām svarīgām man lietām, piemēram, par mūsu dzīves jēgu...
Man liekas, ka katram cilvēkam ienāk prātā tādi jautājumi kā „kas es esmu?”, „kādam nolūkam es atnācu šajā pasaulē?”, „kāda jēga ir manai dzīvei?” Manuprāt, ir ļoti svarīgi atrast atbildi uz jautājumu – kāpēc mēs dzīvojam uz šīs zemes, jo nevar tā būt, ka mēs esam vienkārši „iemesti” šajā pasaulē bez kaut kāda mērķa. Es domāju, ka katrs cilvēks ir paredzēts kādam nozīmīgam darbam, un tāpēc ikviens mūsu plašajā pasaulē ir svarīgs, tikai jāatceras, ka nedrīkst izvirzīt par dzīves pamatprincipiem savus egoistiskos mudinājumus.
Dzīves jēga – tā ir vesela filozofija. Un dzīves jēgas meklēšana – tas reizēm ir diezgan ilgstošs process, reizēm īss, bet vienmēr ārkārtīgi individuāls. Dzīves jēgas izpratnes problēma ir ļoti svarīga, to mēģināja izlemt daudzi pagātnes domātāji, bet tomēr viennozīmīgas atbildes uz jautājumu par dzīves jēgu vēl neviens nav atradis. Bet kā dzīvot man? Kam sekot? Kā rīkoties, lai nodzīvot savu dzīvi pareizi, ar jēgu? Un atkal, kādai vajag būt dzīves jēgai? Varbūt dzīves jēgas vispār nav? Varbūt mūsu dzīve ir viena vienīga bezjēdzība, aplamība, nieki, blēņas? Varbūt viss, pēc kā mēs tiecamies dzīvē – bagātība, vara, mīlestība, darbs – ir bezjēdzīgs, jo tik un tā mūs gaida vienas beigas? Nē, tam ticēt negribas. Tad kāda ir dzīves jēga? Man liekas, ka pati sev es varu atbildēt uz šo jautājumu. Cilvēka dzīves jēga – tā ir pati dzīve, skaista un priecīga, dāvājoša laimi. Un vajag dzīvot, sasniegt savus mērķus un ideālus, cīnīties ar grūtībām, atnest labumu, visu laiku attīstīties un pilnveidoties, domāt kaut vai par tuviem cilvēkiem, palīdzēt tiem.
Es atradu atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu, un kļuva par vienu rūpi mazāk , bet tik un tā palika vēl „kaudze”, jo zināt, kā pareizi vajag dzīvot – tas ir viens, bet izpildīt visu – tas ir jau cits, rūpju pilns dzīves jautājums.
Ak, dzīve! Mūsu rūpju pilnā dzīve!
|
