Man ir vairākas lietas, kas man rūp. Rūpes ir neatņemama sastāvdaļa no manis, jo, manuprāt, dzīve vairs nevar pastāvēt bez rūpēm. To es esmu secinājis pēc tā, kas notiek šajā pasaulē. Ar vārdu rūpes, es saprotu, ka tās ir raizes, problēmas, kaut kas, par ko būtu jārūpējas, lai to izmainītu. Manuprāt, man ir daudz lietu, kas man rūp, un daudzas no šīm lietām ir ļoti svarīgas.
Ir daudz lietu, kas man rūp, bet viena centrālā no manām rūpēm ir Latvijas valsts. Latvijas nākotne man rūp, jo es esmu Latvijas pilsonis un uzskatu šo valsti par savu tēvzemi. Man rūp cilvēku skaits Latvijā, jo tas samazinās ar katru nedēļu. Latvijas pilsoņi ceļo prom uz citām valstīm meklēt izdevīgākus dzīves apstākļus. Un Latvijā ieceļo citu valstu pilsoņi, kuri pērk mūsu zemi. Es jau noteikti palikšu dzīvot savā dzimtenē, jo tās ir manas mājas un tā arī paliks. Man nevajag citas zemes, vai kaut kādas siltās, skaistās salas. Latvijas valsts kā neatkarīga valsts neparādījās kā brīnums, uzreiz, bet par to cīnījās visa Latvijas tauta. Un, manuprāt, jābūt lepnam, ka esi Latvijas pilsonis un ka dzīvo brīvā Latvijā. Es domāju, ka nav vērts ceļot uz citām valstīm un dzīvot citur, jo Latvija ir skaista zeme, lai gan maza valsts, bet stipra valsts.
Vēl viena lieta no daudzām, kuras man rūp tā ir Latvija daba. Latvijā ir skaistas ainavas jebkurā gadalaikā. Man rūp tas, ka daudzās skaistās vietās lielīgi cilvēki saceļ daudzas lielas mājas, vasarnīcas un atpūtas namus un līdz ar to izbojā šīs skaistās vietas. Šādus skatus var redzēt Jūrmalā, kur iepriekš atradās skaistas smilšu kāpas, bet tagad tur ir uzceltas vasarnīcas. Protams, tā ir tikai neliela daļa, kas man rūp, vēl ir arī tas, ka daudzās skaistās pļavās, pļavu ielejās, mežmalās ir piemētāti visvisādi atkritumi. Viss iepriekš bija tik skaisti, bet atrodas cilvēki, kuri sabojā šo skaistumu. Nesaprotu, kā tiem cilvēkiem tas nerūp, tādiem cilvēkiem tikai patīk izpriecāties skaistos dabas stūrīšos, piesārņot tās vietas ar visādiem kaitīgiem atkritumiem un aizbraukt prom no tās vietas. Bet, protams, ir arī cilvēki, kuriem tas rūp un kuri cīnās par to, lai skaistās ainavas paliktu tikpat skaistas un vēl skaistākas. Ir organizācijas, kuras veido akcijas, kur jālasa un jāšķiro atkritumi. Man šādas organizācijas patīk, un es atbalstu tās. Manuprāt, tiem, kuri piesārņo skaisto Latvijas dabu, tiem cilvēkiem vajadzētu uzlikt lielus naudas sodus, un likt padomāt par saviem nedarbiem, jo viņiem taču nepatiktu, ja viņu pagalmos kāds pēkšņi sāktu mest atkritumus. Latvijas daba ir skaista un tā ir jāsaglabā tāda, kāda tā ir un nevajag to izmainīt ar visādām ēkām, vai arī ar atkritumiem.
Bet pati galvenā lieta, kas man rūp, tā ir mana ģimene. Jo tā ir pati svarīgākā lieta, kas var rūpēt jebkuram cilvēkam. Manuprāt, pilnīgi visiem rūp savas ģimenes, jo tas ir kā mīļš dārgums. Nedomāju, ka kāds ir atšķirīgs un viņam nerūpētu sava ģimene. Man rūp tas, lai mana ģimene vienmēr būtu laimīga, un tad arī es pats būšu laimīgs. Protams, ne jau vienmēr visa ģimene ir kopā, jo katrs strādā savā vietā. Piemēram, brālis strādā Rīgā, māsa Madonā strādā. Bet svētkos ir jārūpējas par to, lai visa ģimene sapulcētos kopā un jautri nosvinētu svētkus. Man rūp katrs no ģimenes locekļiem. Tas, kā katrs jūtas, kā katrs dzīvo un vai kādam no ģimenes locekļiem nav noticis kas slikts. Man rūp tas, lai katrs no ģimenes locekļiem justos labi un cenšos palīdzēt katram, lai arī kas būtu noticis. Ja kādam no ģimenes locekļiem ir noticis kaut kas slikts, es cenšos palīdzēt vienmēr, pat brīžos, kad to nelūdz. Ja kāds no ģimenes ir nonācis grūtā situācijā un nevienam par to nestāsta, tad es to saskatu viņā un uzprasu, kā varētu es palīdzēt, jo redzu, ka tu par kaut ko esi apbēdināts. Mana ģimene man rūpēs vienmēr. Ir arī pat labi un ļoti labi draugi, kurus es uzskatu par saviem ģimenes locekļiem. Un tiem draugiem es arī nekad neatteikšu, ja vajadzēs kādu palīdzību, jo jāpalīdz jebkuram, un tad pašam arī palīdzēs. Es uzskatu, ka draugi arī ir svarīgi un viņus var uzskatīt par daļu no ģimenes.
Vēl viena no manām rūpēm, kas man rūp, tā ir mana turpmākā dzīve, kurā būs arī daudz lietu, par kurām jārūpējas. Tagad dzīves sākumam man jārūpējas par manu izglītību, kas būs nepieciešama, lai es sev atrastu drošu, stabilu un vērtīgu darbu. Es rūpējos par to, lai man būtu kvalitatīva izglītība. Tagad izglītotības iestādēs ir daudz citu problēmu, piemēram, skolotājiem nepietiekamas algas. Un tas skar arī mani, jo ja skolotājiem netiek pienācīgs atalgojums, tad skolotāji streiko un sāk domāt par darba mainīšanu. Ja skolotāji netiks pienācīgi atalgoti, tad viņi meklēs citu darbu un skolās paliks mazāk skolotāju, un tas nepavisam nav labi. Ir jau arī citi skolotāji, kuri nāk strādāt uz skolu to skolotāju vietā, kuri aizgājuši. Bet problēma ir tāda, ka pie jaunajiem skolotājiem ir jāpierod, jo viņi māca savādāk, un tad paiet ilgs laiks, kamēr skolnieki pierod pie skolotāju mācīšanas. Nevar paspēt pierast tik ātri, un, piemēram, divpadsmitajā klasē tas ir grūti, jo jaunie skolotāji māca savādāk. Man rūp tas, lai es varētu stabili pabeigt vidusskolu un iestāties pienācīgā augstskolā. Un pēc augstskolas man būs jāmeklē darbs un es uzskatu, ka to es ātri atradīšu, jo man būs laba izglītība.
Man rūp daudzas lietas, ir gan lielas, gan mazas lietas, kuras man rūp. Bet tomēr tās visas man rūp vienādi un par visām es domāju. Būtu jau labi, ja būtu mazāk lietu, par kurām man būtu jārūpējas. Bet vienmēr un visur tomēr man rūpēs mana ģimene, un nekas to nemainīs, jo tas ir pats svarīgākais, kas var būt. |