Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

KAS MAN RŪP?

 Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
14.11.2007.
Katram cilvēkam ir savas domas, uzskati par dzīvi. Manuprāt, šodien pasaulē svarīgi ir, ko par tevi domā citi. Ja kāds pret tevi izjūt naidu vai nepatiku, būs ar to jāaprod vai arī jāsagaida, ka kāds izdarīs noziegumu saistībā ar tevi. Šie jautājumi manu sirdi un dvēseli aizskar vissāpīgāk un man nedod mieru.
Galvenokārt mūsdienās cilvēku attieksme pret citiem ir negatīva. To var vērot gan televīzijā, gan izlasīt avīzēs un dzirdēt radio. Tā ir viena lieta, kas man – vienam no miljoniem cilvēku- rūp.
Cilvēku negatīvo attieksmi vienam pret var pamanīt katru dienu. Ilgu laiku plašsaziņas līdzekļos tika stāstīts, ka Valmierā nežēlīgi piekāva un pēc tam noslīcināja upē kādu zēnu. Tie nebija nežēlīgi, rūdīti slepkavas, kas neskatās kuram nodara kaitējumu, bet tie bija puiši – zēna klasesbiedri- viņa un arī mani vienaudži. Vēlāk viņi teica, ka tas esot bijis nejauši. Atvainojiet, bet kā dzīvu radību var nejauši nosist?
Es uzskatu – šis bija viens no gadījumiem, kad cilvēku attieksme pret kādu no nepatikas pāraug par dusmām nevis tāpēc, ka tie ar otru cilvēku nav atraduši kopēju valodu, bet gan tādēļ, ka pašiem zēniem ir nelāga attieksme pret sevi. Un tā jau ir otra lieta, kas mani sarūgtina un man rūp.
Attieksme pret sevi mūsdienās ir strauji mainījusies. Man šķiet- tā tas ir, jo attieksmi pret sevi izmaina arī citu izturēšanās. Katra izteikta piezīme nogulsnējas kādā sirsniņas stūrītī un atstāj tur pēdas. No visām šīm draudīgajām un aizskarošajām piezīmēm izriet arī pati vardarbība. Ko tad mēs katru dienu dzirdam?
Tikai to, ka kāds pusaudzis vai tīnis pazudis bez vēsts. Labākajā gadījumā atrast miris, bet ļaunākajā –nav nekādu ziņu jau mēnešiem ilgi. Šī tēma vairs nav tikai aprunāšanas, apvainošanas vai pazemošanas līmenī, bet gan kaut kas nopietnāks, jau ir padsmits pazudušo bērnu, kas nav atrasti. Un ir arī vairāki, kas ir atrasti, bet tikai tādi, kas vairs nejutīs pāri darījumus, nedzirdēs nevienu aizskarošu vārdu un neredzēs to, ka kāds cits tiek aizskarts.
Visas šīs lietas, kas saistītas ar maniem vienaudžiem, man ir svarīgas, jo, kas tad turpinās nākotnē strādāt, dzīvot un atpūsties, ja ne mēs. Bet kā to panākt? Es iesaku mainīt attieksmi pret sevi, tad varbūt mainīsies attieksme un domas arī pret citiem.

Publikas vērtējums: Nav

Atpakaļ

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties