Kas man rūp?
Nu diez vai man rūp globālā sasilšana! Tas kā izkūst sniegs, ledāji kaut kur Antarktīdā mani pagaidām neuztrauc. Lai par to uztraucas zinātnieki, tie lielie gudrinieki!
Nu jā, izglītība, bet tas jau ir pats par sevi svarīgi visiem cilvēkiem. Tāpēc uzskatu, ka par to jau ir daudz runāts un tagad, tas šķistu tā, kā garlaicīgi. Protams, ka arī man rūp sava nākotne un izglītība....., bet tas jau pats par sevi, saprotams.
Bet, tiešām, kas man rūp? Man taču noteikti kaut kas sagādā raizes vai zobu sāpes. Pašlaik manā dzīvē funkcionē vārds brālis, tas kuļas man pa galvu kā haotisks vājprāts, kuru vajag izzināt!
Nu un galu galā sanāk, ka mani uztrauc ģimene, mans brālis, viss mans dārgais. Smieklīgi, bet mēs esam auguši kopā jau 16 gadus, gandrīz kā divas rozes piemājas dārzā, vienmēr kopā! Arī starp mums dažreiz ievijas kāda nezāle. Bet labi zinām, ka nezāles ir viegli iznīcināmas, ja vien tai nav liela sakne, kas iestiprinājusies sirds dziļumos. Tā bija mūsu bērnība, tā nav tagadne, bet es to negribu saprast.
Ja man tagad jautātu, kāds ir mans brāļuks, tad nezinu ko teiktu. Jo cilvēks
var mainīties līdz nepazīšanai. Viņš ir kā nātre mūsu dārzā, kas ir pametis mūs, savu ģimeni. Un aizgājis savā dzīvē, izpostīdams arī savas draudzenes dzīvi, pamezdams viņu ar mazu dvēselīti puncī. Varbūt skarbi vārdi, bet nezinu ko just pret savu brāli, ja viņš spēj būt tik neiejūtīgs.
Daudzi uztraucas par mani jo vienmēr cenšos labot viņa kļūdas viņa vietā. Bet es negribu, lai mans brālis pieļauj, tik lielas kļūdas, jo tās vēlāk atspēlēsies un, tad būs tiešām slikti. Es pat nevaru visu te tā izklāstīt, jo tas ir tiešam piņķerīgi!
Ir daudzas citas lietas, kas man rūp, kā ,piemēram, manas attiecības ar mammu sāk pamazām, kaut kā sabrukt. Kopš tā brīža, kad piedzima mans, mazais brāļuks mūsu attiecības iet arvien uz leju. Mamma arvien biežāk atrod iemeslus, lai mani nosodītu, vai vienkārši izlamātos uz mani. Viņai, piemēram, tiešā nozīmē „krīt nervā’’ mans izskats. Vienmēr pārmet par to cik daudz es ēdu, ko ēdu, kā ģērbjos u.t.t
Bet viņa nekad nesaprot, to , ka mani tas vienkārši neuztrauc. Mani nerūp, tas cik esmu slaida vai resna, cik kalorijas apēdu un cik nē! Uii par šādu tēmu mēs strīdamies, gandrīz katru trešo dienu.
Vēl, kas man ļoti, ļoti rūp ir mans mazais, mīļais brālītis. Kad viņš piedzima, tas ir pirms gandrīz pirms pusotra gada, ārsti teica, ka viņu bieži jāved pie ārsta, jo viņam iespējams ir slima sirsniņa. Un tā arī darījām, sākumā bieži vedām uz Rīgu, pārbaidīties. Un līdz šim jau mazajam ir taisīti, kādi četri rentgena uzņēmumi. Tas taču ir ļoti slikti , priekš, veselības. Bet ko, lai dara, mēs gribam, lai viņš ir vesels.
Viņš mūsu ģimenē ir kā saulīte, vislielākā laime, kas mums visiem dota.
Visticamāk šīs rūpes ir tikai kāda desmitā daļa no visām manām rūpēm. Es tikai gribu, lai manai ģimenei veicas. Un lai vienmēr esam viens par otru un tad jau būs tiešām labi. Dzīvē ir vajadzīga tikai mīlestība un ticība un, tad jau viss izdosies.
|
