KAS MAN RŪP?
Kad sīkumi nav tikai sīkumi.
Ir lietas, kas cilvēkiem rūp līdzīgi. Tā teikt, ja visiem uzdotu šo jautājumu, tiktu dzirdētas „standarta” atbildes: ģimene; draugi; nākotne; veselība utt... KAS MAN RŪP? – protams, šie visi zināmie jēdzieni, un tas ir tikai normāli. Šoreiz es nerakstīšu par to, kā es visus mīļos mīlu, jo tas tāpat visiem ir skaidrs. Es rakstīšu par to, no cik daudziem sīkumiem sastāv tās visas vērtības, kas man rūp... Par to, cik sīkumainas lietas tomēr man rūp, un, ja tā nebūtu – man nekas nerūpētu.
Sākšu ar to, ka man rūp, lai šo darbu es uzrakstītu no sirds, nevis ar pareiziem komatiem utt... Man rūp, lai es visu būtu pateikusi un neko neaizmirstu. Man rūp, lai es sāktu vairāk piedomāt par savu sacīto, darīto un no kļūdām mācītos. Jā, varbūt egoistiski skan, bet savu rīcību vēlos kontrolēt, jo man RŪP, lai no tās necieš mani mīļie...arī dzīvnieki..
Man rūp sīkumi attiecībā pret savstarpējām attiecībām ģimenē, pasaulē, klasē, Latvijā. Es zinu, ka neesmu Dievs, kas visu pilnībā pārvērtīs par taisnīgu, bet man rūp, lai cilvēki uzdrīkstas rīkoties un paši sāk justies kā varoņi un dara visu, lai pasaule kļūtu labāka.
Man rūp, lai veselīgi ēdieni pildītu lielāko daļu veikalu plauktu, jo līdz ar to veselīgu cilvēku būs vairāk arī mani mīļie.
Man rūp, lai cilvēki apkārt man ir laimīgā harmonijā – neteikšu, ka es daru visu, lai tā būtu, un tas nav arī iespējams, bet katra priecīga ziņa, katrs kompliments, katrs individualitātes novērtējums citiem man rūp, lai tiktu pateikts no manas puses. Savas rīcības dēļ es atkal līdz galam varbūt neiepriecinu visus, bet man rūp, lai tā vairs neatkārtotos.
Man rūp, lai valstī, kurā mēs visi dzīvojam, būtu kaut vai viens godīgs politiķis, kas prot un uzdrīkstas kontrolēt traģiskās, nožēlojamās situācijas. Man rūp, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu tas godīgais politiķis, kas rūpējas par valsti un reizē nemelo tai.
Īstenībā man rūp viss, kas saistās ar trajektoriju man apkārt. Tā ir plaša un ar sīkceļiem, tomēr tajā pašā laikā maza, bet ar lielceļiem. Manas rūpes katru dienu mainās – to izmērs daudzreiz tikai 36-ais – nākamo reizi jau 70-ais. Vienu dienu manas rūpes būs par kādu milzīgu tēmu, otru dienu es būšu pamatīgi norūpējusies par miljoniem sīkumu... Tā tas ir iekārtots...
Izglītība (Kur es mācīšos, kas es būšu?), Latvija (Vai es dzīvošu vēl šajā valstī? Vai tā vēl eksistēs?), Veselība( Vai ir iespējams precīzi zināt, kas notiks tavā organismā pēc gadiem?), Vide ( Vai vidi vispār vairs ir iespējams – „labot”, „uzlabot”, cīnīties par to? ), Savstarpējās attiecības ( Kas slēpjas tajā punktiņā uz „i”, kas liek pasaulei kļūt labākai? Cik liela ir tā punkta pastāvēšanas varbūtība?), Harmonija (Kāda nozīmē harmonijai sevī, ja nekad necentīsies to bagātināt citos?) u.tjpr.
Ģimene... (Vai vispār ir jēga iepriekšējai rindkopai, ja galvenokārt man nerūpētu sava ģimene?). Man RŪP MANA ĢIMENE. Smieklīgi, vai ne? Šī ir standarta atbilde, bet, ja es to neuzrakstītu – šai lapai nebūtu ne sākuma, ne beigu, ne domas, ne jēgas - tik rindkopas un komati, teikumi un burti...
MAN RŪP...
|