Pasaulē ir ļoti daudz problēmu, kas rūp cilvēkiem. Dažreiz pat liekas, kā bez tām dzīve būtu skumja un bezjēdzīga. Visā dzīves posmā cilvēks ar kaut ko nodarbojas, rūpējas par sevi un par citiem, pārvar dažādus šķēršļus, kas kavē mērķu sasniegšanu. Man arī ir dažādas ķibeles un nepatikšanas dzīvē, un es mācos risināt tās. Tagad visvairāk man rūp mana nākotne.
Pirmkārt, es uztraucos par savu izglītību. Es vēl esmu divpadsmitās klases skolniece, bet jau tagad ir ļoti daudz jautājumu, par kuriem man ir jādomā nopietni un jāpieņem pareizi lēmumi, jo, manuprāt, nākotne ir atkarīga no pieņemtajiem lēmumiem pagātnē un tagadnē.
Pašlaik es ļoti uztraucos par izlaiduma eksāmenu rezultātiem, jo ar katru gadu eksāmenu darbus padara arvien sarežģītākus. Man ļoti gribētos iestāties augstskolā un veiksmīgi pabeigt to. Bet kādu profesiju man labāk izvēlēties, lai nākotnē tā derētu man? Taču dzīve nestāv uz vienas vietas! Šogad ir ļoti populāra viena profesija, bet jau pāris gadu vēlāk – cita. Ļoti grūti izvēlēties tieši to profesiju, kura atbilstu manām zināšanām, raksturam, talantam un interesēm. Es vēlētos atrast interesantu, prestižu un labi atalgotu darbu, lai man būtu iespēja pašai rūpēties par sevi un par tuviniekiem. Apkārt ir tik daudz viedokļu un padomu, ka, dažreiz, pat aizmirstu par to, ko jūt mana sirds, par ko domā mana dvēsele. Tomēr, es atzīstu, ka man pašai jāizvēlas profesija, ar kuru es labprāt saistīšu savu dzīvi, jo tā ir tikai mana dzīve, mans liktenis, mana nākotne.
Otrkārt, es bieži grimstu domās par to, kas ar mani notiks pēc kādiem desmit gadiem. Vakaros vai pat naktīs, kad dvēsele ir nomierināta un sirds klusiņām pukst, es sapņoju par laimīgu dzīvi nākotnē.
Kādu es iedomājos laimīgu dzīvi? Tāpat kā visas meitenes, es vēlos mīlēt un būt mīlēta. Un, ja mani mīlēs no visas sirds kaut viens cilvēks šajā pasaulē, un viņš kļūs par manu vīru un tēvu mūsu bērniem, es būšu vislaimīgākā sieviete uz šīs zemes. Mīlestība, manuprāt, ir stiprāka par visām cilvēku jūtām. Tikai mīlot vienam otru, cilvēki var pārvarēt visas nepatikšanas un nelaimes, jo tikai mīlestībai ir spēja radīt brīnumus.
Pēc kādiem desmit gadiem es vēlētos būt mīlēta sieva un māte, kas atdos visu savas sirds mīlestību un glāstu savai mīļajai ģimenei.
Treškārt, es uzskatu, ka cilvēka dzīve ir atkarīga ne tikai no viņa darbības, bet arī no likteņa.
Es cītīgi mācos un vēlos mācīties tālāk, es cenšos izvairīties no liekām problēmām, es mācos atrast atbildes uz visiem jautājumiem, lai nākotnē es varētu būt laimīga. Tomēr, es saprotu, ka dzīvē notiek ne tikai tas, ko vēlas pats cilvēks, bet arī tas, kas viņu uztrauc, padara dzīvi pelēcīgu un piespiež domāt par slikto. Cilvēks pats plāno savu dzīvi, bet tikai uz tā ceļa, ko viņam ir nozīmējis liktenis.
Man rūp mana nākotne. Tas ir lieliski! Jo tieši tāpēc mana dzīve ir interesanta un krāsaina. Es esmu laimīga jau tikai tāpēc, ka man ir spējas domāt, uztraukties, rūpēties un pārdzīvot! Un man gribētos novēlēt visiem, lai viņi iemācītos pārvarēt šķēršļus viņu dzīves ceļā un lai visi būtu laimīgi! |