"ES MINISTRU PREZIDENTS"   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

21.02.2010.

Viens no valdībā un Latvijā svarīgākajiem amatiem ir Ministru prezidents, tas ir trešais svarīgākais valsts nozīmes amats, aiz prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja Parasti ministru prezidentu apstiprina Saeima, un viņa mandāts ir četrus gadus. Bet pastāv iespēja arī gāzt ministru prezidentu no amata, izsakot Saeimai uzticības balsojumu. Gandrīz katra bērna sapnis ir kļūt par prezidentu, vai kādu citu valstī augsti stāvošu amatpersonu, ar kuru visi reiķinās, arī man bija tāds sapnis, bet es vēl neaptvēru tā amata nozīmīgumu. Bet vēl jo projām man ir tāda vēlme, ja es būtu ministru prezidents es rīkotos šādi. Es, vienozīmigi, ka nebūtu slēdzis mūsu valsts tautsaimniecības nozari – cukura ražošanu. Līdz ar divu lielu cukurfabriku, Jelgava un Liepājas, slēgšanu darbu zaudēja vairāki tūkstoši strādājošo, kā arī tas nopietni apdraudēja zemniekus, jo visa iesētā raža nebija lietojama. Tā bija daudzu zemnieku iztika, un veids, kā nopelnīt papildus ienākumus. Kāpēc tā nevarēja saglabāties, kā mūsu valsts prece, nebija nemaz vajadzība to eksportēt uz ārzemēm, bet preci apgrozīt tikai vietējā tirgu, vai Baltijas valstīs. Es uzskatu, ka saglabājot mūsu pašu preces mēs stimulētu pašmāju ekonomiku, un tādā veidā, mēs ievērojami palielinātu Iekšzemes kopproduktu(IKP), bet zemniekiem būtu iztikas avots un mums nevajadzētu sūdzēties, ka jāpērk lētais un nekvalitatīvais lietuviešu, vai vācu cukurs. Veicinātu Latvijas preču aprosījumu pieaugumu Latvijas tirgū. Ierosinātu Saeimā projektu par laukos iegūtā piena litra cenas paaugstināšanu vismaz līdz trīsdesmit santīmiem litrā. Balstoties uz to, ka zemniekam, traktoram benzīns jāpērk, lai nopļautu sienu, daudzām fermām jāmaksā papildus elektrības reiķins par elektriskā govju slaucēj mašīnas izmantošanu u.c. Jo, kas cits rūpēsies par mūsu tautsaimniecības attīstību un par to, ka zemniekam ir darbs un viņa ģimene ir pārtikusi, tas, manuprāt, ir pats galvenais, kas balsta un notur mūsu valsts pastāvēšanu, mūsu pašu saražotās preces, produkti. Viens no svarīgākajiem maniem mērķiem būtu samazināt energoatkarību no Krievijas. To es censtos panākt ar alternatīvajiem resursiem, kuri mums netrūkst, vējš, saule, biomasa, starp citu, SIA „Latgran” šobrīd lauksaimniekiem par brīvu piedāvā miežabrāļa un niedres līdzinieka (Panicum Virgatum) sēklas. Augi ir CO2 neitrāli, labi aug nabadzīgā zemē, apstrādājami ar standarta tehniku. Un nododami granulu ražotājam pret labu samaksu. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, Latvijā jau tagad ir iespējas saražot vairāk kā 950 000 t granulu gadā. Apstādot ar enerģētiskajām audzēm tikai 70 000 ha, varētu iegūt 1 miljonu tonnu biomasas. 1,2 miljoni tonnu biomasas pilnībā nodrošina vienu 300 MW(megavati) elektrospēkstaciju1. Starp citu, Rīgas HES jauda ir aptuveni 400 MW. Salīdzinot šos skaitļus ir skaidri redzams, ka izmantojot biomasu var iegūt ļoti lielu jaudu. Tas uzlabotu arī mūsu finansiālo stāvokli valstī, jo būtu iespēja šāda veida enerģiju tirgot, Baltijas valstīm un Rietumeiropai. Šāds projekts radītu jaunas darba iespējas zemniekiem un piesaistītu ārvalstu investorus un speciālistus. Mums būtu lielāka iespēja piesaistīt Eiropas savienības(ES) struktūrfonda naudu tieši enerģētikas attīstībai. Pats svarīgākais, ko ministru prezidents, nevar aizmirst ir izglītība, pensionāru nodrošināšana un veselības aprūpe. Pēc maniem uzskatiem, tas, ka tika slēgtas daudzas reģionālās slimnīcas ir aplams un pārgalvīgs solis, ik īpaši laukos atrodošo slimnīcu slēgšana. Jo, ja cilvēkam, jādodas aptuveni 50 kilometri. Līdz tuvākajai slimnīcai, laukos, ja nav pieejams nedz autobuss, nedz arī automašīna, bet vienīgi zirgs, tas ir drausmīgi. 2010. gadā finansējums veselības aprūpes iestādēm nepārsniegs 7,5 miljonus latu jeb būs par 54% mazāk nekā 2009. Es saprotu, ka trūkst līdzekļu, bet tad varbūt vajadzēja apvienot lielo pilsētu slimnīcas vienotā tīklā, bet nevis ķerties pie tik agresīvas un pārsteigtas rīcības. Jo veselība ir viena no galvenajām Maslova vajadzību piramīdas sastāvdaļām, tā liek cilvēkam saprast, ka valstij viņš nav tikai nodokļu maksātājs, bet, gan, ka valstij rūp viņa veselība un labsajūta. Saistībā ar sociālajām garantijām, uzskatu, ka tās veido valstī dzīvojošo pārliecību, ka viss ir kārtībā un nav uztraukumam pamata. Studenti un skolotāji ir pats svarīgākais, kas valstī var būt, jo tā veido valsts nākotni un perspektīvas. Mums jāseko Zviedrijas piemēra, kad viņiem bija ekonomiskā krīze, viņi nesamazināja nedz, budžeta vietas, nedz ko citu, kas saistīts ar izglītību un tagad ir viena no visattīstītākajām valstīm Eiropā. Es noteikti, mācītos no Ziemeļeiropas valstu piemēriem, jo tādu dzīves līmeni var sasniegt, tikai ar pārdomātām un pareizām metodēm. Noteikti, ka es meklētu iespēju, kur valstij iegūt papildus finansējumu ,bet tas nebūtu vērsts uz tā jau maznodrošināto slāni, pensionāriem, kuriem tā jau ir visai sarežģīti izdzīvot. Gluži otrādi, censtos atrast kompromisu starp tā saucamo vidusslāni un bagātāko tautas daļu, jo normāli ir, ja nabadzīgākais slānis ir vienā līmenī ar bagātāko, bet vidusslānis. Es noteikti, neuzliktu strādājošajiem pensionāriem 70% nodokli , no ienākumiem, bet gan augstākais 40 vai 35%. Tas neizsauktu tik lielu bezdarba līmeņa celšanos un valsts iegūtu papildus finansējumu. Mēs jau nevaram pelnīt, ja nav, kas strādā un Latvijā, pensionāru īpatsvars ir ļoti augsts, līdz ar to, šāds lēmums, visu tikai pasliktināja. Mana politika vairāk būtu vērsta uz nākotni un jaunu, reāli un tālredzošu cilvēku iesaistīšana politikā. Es dotu iespēju pašiem izlemt, kādā valstī tie vēlas dzīvot un tā teikt, ļaut pašiem izlemt savu nākotni. Līdz ar to, radītu pārliecību pārējajai sabiedrības daļā, ka jaunus cilvēkus rūp valsts liktenis, un, ka tiem rūp tas, kas būs jāizjūt viņu nākamajām paaudzēm. Protams , ka daži no šiem plāniem ir visai ambiciozi, bet es uzskatu, ka tie ir izpildāmi, ātrākā, vai vēlākā laika posmā, galvenais, ko atliek, darīt, ir sākt rīkoties, bet pirms sākt rīkoties, vajag izanalizēt visu. Kāds būs no tā labums, kādi būs mīnusi un nojaust tautas reakciju un vienu vai otru lēmumu. Jāveido tāda veida projekti, kas būtu arī vienkāršajam lauku cilvēkam saprotami, bez liekiem, bezjēdzīgiem terminiem. Domai, jābūt īsi un konkrēti pamatotai, ar pozitīvā un negatīvā uzskaitījumu tikai tad, kad visiem viss, kas ar to saistīts būs skaidrs, tad var akceptēt lēmumu Saeimas pirmajā, vai otrajā lasījumā. Tas ir visai sarežģīti nolaisties no saviem augstumiem un paraudzīties un visu no iedzīvotāja puses, aizmirst, ka tu piedalies Saeimas sēdē un balso, bet, manuprāt, tikai tad, kad politiķi sāks tā raudzīties un izvērtēt, tad mūsu valsts attīstīsies gan industriāli, gan sociāli. Līdz tam brīdim nekas nemainīsies. 1.http://www.twine.com/item/11z7k3l4n-rdt/biomasa-un-ener-tika-neatkar-bas-atbalst-t-ji-turpina-boj-t-gaisu 2.http://www.vm.gov.lv/index.php?id=121&top=121

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1970 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1970 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ