ES- MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

19.02.2010.

Katram cilvēkam ir bijuši sapņi vai vēlēšanās par kaut ko kļūt kā, piemēram- dziedātāju, filmu zvaigzni, astronautu vai jebkādu citu profesiju. Mans bērnības sapnis, lai kādreiz es kļūtu par zoologu, jo mani ļoti aizrāva un ietekmēja dzīvnieki, it īpaši eksotiski no tropiem. Jo jau no 5 gadu vecuma devos uz bibliotēku nevis lasīt bērnu grāmatas, bet gan šķirstīt enciklopēdijas. Lai gan labi nepratu lasīt, tomēr mani aizrāva bildītes. Vienmēr esmu vēlējies tuvumā sev redzēt daudz dažādus dzīvniekus. Tā bija mana īpašā pasaule. Arī šobrīd domāju, ka bieži vien pat visniknākie dzīvnieki ir labsirdīgāki par mantrausīgiem un naidīgiem cilvēkiem. Manējā atšķīrās, jo dzīvodams laukos es pie tiem pieradu un nevēlējos nekad pamest. Mans tēvs ir zemnieks un es vēlos iet viņa gaitās un apstrādāt zemi, kas mums ir tik svēta un, lai mans tētis ar mani lepotos. Mani īpaši nekad nav saistījušas pilsētas un politika, jo tas man ir par svešu. Esmu uzaudzis un nodzīvojis jau 17 gadus nelielā lauku pagastiņā, pie kura esmu ļoti pieradis. Braucot uz pilsētu, man nav bijusi vēlme tur uzkavēties, jo tā ir par skaļu, trūkst svaiga gaisa kā mājās un tik skaistās apkārtnes. Lauki vienmēr bija un arī būs manas mājas, un tās es neiemainītu pret nevienām citām. Uzskatu, ka laukos dzimst nākamie ministri un prezidenti. Sāpīgi pārdzīvoju pilsētnieku augstprātību, jo galvenais ir cilvēka sirds. Ja man reiz dzīvē tiktu dota iespēja kļūt par ministru prezidentu, es atteiktos, jo šis amats nes sev uz pleciem milzīgu atbildību, jo no ministru prezidenta lēmumiem ir atkarīga tautas nākotne. Tomēr, ja man nebūtu izvēles būt vai nebūt ministru prezidentam es censtos darīt visu, kas būs par labu cilvēkiem. Ja šajā brīdī man rastos iespēja kļūt par ministru prezidentu un man piederētu vara, es censtos atgūt Latvijas tautas ticību un cerību labākiem laikiem ar darbiem, kas liktu saņemt to atalgojumu, ko cilvēks ir nopelnījis. Piemēram, ja cilvēks ir mantojis un apstrādājis savu zemi paaudzēs, bet par to jāmaksā augsti nodokļi, tas ir nejēdzīgi. Šodien mūsu „gudrie” vīri sēž valdības krēslā, lamājas, guļ, spēlē telefonu, un par to saņem mēnesī tādu naudu, kuru lauku cilvēks saņem gadā. Es cīnītos par savas tautas labklājību un taisnīgumu valstī. Laukos ir spēks. Laukos ir gudrība un darba tikums. Uzskatu, ka lauki ir „nobīdīti” malā, mēs esam pāķi, kam pietiek ar to, kas dārzā un kūtī izaudzēts. Ticu, ka tā nebūs ilgi. Lai arī daudzi kritiski vērtē Kārli Ulmani, viņš bija saimnieks, esmu par godīgu saimniecības vadīšanu. 1) Man būtu jābūt nelokāmam, mani nespētu ietekmēt citu cilvēku viedokļi, jo viņu idejas vienmēr būs izdevīgas viņam pašam. Ja man būtu vara un teikšana es censtos uzlabot ražošanu un cilvēku dzīves laukos, jo no turienes mēs visi nākam arī pilsētnieki. Latvijas lauki ir senās Latviešu tautas mājas un dzimtene. 2) Man būtu jābūt ar augstāko izglītību, lai varētu veikt savus darba pienākumus kvalitatīvi un pareizi, tā, lai par maniem darbiem vai to kļūdām nevienam nebūtu jācieš. Ja tu esi egoistisks cilvēks un tev ir sirdsapziņa, tad tu atrastos tik nozīmīgā amatā. 3) Lai pienācīgi veiktu šī amata uzdevumus, cilvēkam būtu jābūt centīgam ar stingru raksturu, nenolaidīgam un ar atbildības sajūtu. Jau no vārda ministru prezidents var izsecināt, ka tu esi prezidents ministriem un tas nozīmē, ka man būtu jāmāk vadīt citus. Kļūstot par ministru prezidentu man būtu jāsaka ardievas ģimenei, laukiem, jautrībai, draugiem un atpūtai, jo šis darbs prasa daudz laika pavadīt pie papīru kalniem. Es labprātāk izvairītos no politikas un pilsētas dzīves, lai dzīvotu brīvajā, svaigajā lauku apkārtnē, kuras ir manas sirds mājas. Nāk atkal pavasaris- sirds tā straujāk pukst... Un gribas ticēt, ka šodienas valsts vadītāji „atdzims”, jo tālāk vairs nav kur grimt. Lauku cilvēki tic, spītējot liktenim. Es -viens no lauku jauniešiem, kas izjūt zemes elpu un debesu plašumu, Dieva klātesamību un Svētā gara spēku, palieku te, esmu un būšu- savā tēvu un vectēvu mīļajā, labajā zemītē. Bet, ja liktenis rādīs man citus ceļus un nonākšu kādā augstākā postenī, vispirms jau domāšu par laukiem. Lauku ainava, lauku cilvēku labestība, darba tikums ir tie vaļi, uz kuriem turas valsts. Ja sašķobās pamati, māja brūk. Nepieļausim pazust Latvijai! Būsim stipri savā zemē un sauksim mājās tos, kas ir plašajā pasaulē...

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1966 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1966 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ