ES MINISTRU PREZIDENTS..   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

12.02.2010.

Aglonas vidusskolas 12.klases skolnieces Maijas Guževas Es ministru prezidents.. Nauda un vara... Visa pasaule grozās ap to. Mēs nevaram pat iedomāties, cik šīm divām lietām ir liela nozīmē, vai pareizāk sakot, cik gan cilvēki tām piešķir lielu nozīmi. Varas un naudas dēļ cilvēki mēdz visu savu dzīvi atdot, nemaz nenojauzdami, ka šīs lietas nekad nesniegs cilvēkiem tādu laimi, kā garīgās vērtības. Mūsu valsts ne ar ko neatšķiras no pārējās pasaules, politiķi, būdami ne visai labā ekonomiskā stāvokli, turpina domāt tikai par varu un naudu. Taču tas nebūtu galvenais mīnuss, ja mēs to prastu pareizi un mērķtiecīgi izmantot. Diemžēl mūsu Latvijas deputāti to nemāk darīt, un, ministrs būdams augstā amatā, nespēj neko mainīt !Tā mēs pamazām krājam tos mīnusus, kas mūsu valsti noved pagrimumā. Ko vajadzētu darīt, lai dzīve mūsu valstī kļūtu saulaināka un lai mīnusi pārvērstos par plusiem? Ja es būtu ministru prezidents, pirmais par ko es domātu - Saeimas iekšējie kārtības noteikumi un pienākumi. Būtu jāgroza likumi, lai deputāti sāktu domāt, kādas pilnvaras tiem ir dotas, un ka dotā vieta krēslā nav tikai vieta, bet šo vietu vēl ir jāatmaksā ar savu darbu un pūlēm valsts labā, tautas labā. Viņu algas ir tik lielas, jo uz tiem gulstas atbildība, ko nevar palaist vējā. šobrīd nav kārtības pašā valsts varā. Deputāti ir tie, kas rāda piemēru gan zemākstāvošiem politiķiem, gan biznesmeņiem, gan skolotājiem, visiem kas dzīvo mūsu valstī. Otrkārt, ja man būtu tāda iespēja būt par ministru prezidentu, es pārskatītu visām sfērām piešķirto finansējumu, ja mēs atskatāmies uz šī brīža situāciju, tad dažreiz liekas, ka mūsu ministru prezidents, kā cilvēks, nav cītīgi izpētījis budžetu, kas tiek piešķirts ik gadu. Jā, ir iespējams saprast, ka ir krīze un mums ir jātaupa, lai izdzīvotu, bet šis niecīgais finansējums, kas piešķirts cilvēku izdzīvošanai, pats minimums, kas mums ir nepieciešams, ir atņemts. Tad liekas, ka pats ministru prezidents ir skatījis šo budžetu no jebkuras citas puses, tikai ne no cilvēciskās. Negribas domāt, ka tā ir noticis tāpēc, ka kāds ir slikts vai ļaunprātīgs. Vienkārši cilvēkiem, kam dota liela vara, dažreiz zaudē mēra sajūtu, jo šī nauda, kas grozās apkārt šiem cilvēkiem, aizsedz visu! Es no sākuma censtos iejusties to cilvēku lomās, par kuriem es būtu atbildīgs, un censtos saprast, ka cilvēciskais faktors ir svarīgs. Treškārt, es kā ministru prezidents, censtos veidot ciešākas valsts attiecības ar citām valstīm. Ne tikai ar Eiropas valstīm, bet ar to pašu Krieviju, Ķīnu, Japānu, Ukrainu un citām. Tas ir tikpat svarīgi, kā iet ciemos pie drauga un nesveicināties ar viņa ģimeni vai kādu citu personu, kas atrodas līdzās. Mēs visi dzīvojam šajā apaļajā pasaulē, un kas lai zina, pie kā mēs dosimies, kad mums būs slikti. Un kas mums palīdzēs, ja mēs iepriekš būsim izturējušies ne visai labi. Manuprāt, mums vajadzētu beidzot nodibināt ciešas attiecības pirmkārt ar pašu spēcīgāko valsti Krieviju. Līdz šim, dažādu man nesaprotamu iemeslu dēļ, mēs ar šo stipro valsti esam sakāpinājuši attiecības. Un tagad vienaldzīgi izturamies. Mums būtu ciešāk jāsāk kontaktēties gan pašām amatpersonām, gan ar uzņēmējiem. Jāsāk to darīt, protams, ministru prezidentam ,jo uzskatu, ka draudzība ar tādām valstīm ir nepieciešama vienmēr, bet konflikta situācijās vienkārši jāatrisina. Gribētos, lai ministru prezidents arī izdarītu kaut ko nozīmīgu un paliekošu, lai cilvēkiem būtu ko atcerēties par tevi. Es kaut reizi gadā apceļotu visu Latviju, katru pagastu, un apskatītu, kā klājas cilvēkiem, kas dzīvo gan laukos, gan pilsētā, jo tādejādi, savām acīm varētu novērtēt, kādā situācijā ir valsts kopumā un katrā pagastā atsevišķi, kas jāmaina. Tas ne tikai pavērtu plašākas iespējas, bet gan arī radītu cilvēkos uzticību valdībai un tieši ministru prezidentam. Vēsturē mēs šādus rīcības paraugus varam atrast gan K.Ulmaņa darbībā, gan arī mūsdienās, piemērām, tā rīkojas Krievijas ministru prezidents Putins, gan arī pats Valsts prezidents. Ja kādreiz dzīve pavērs tādas iespējas un es būšu ministru prezidents, tad pats galvenais princips, pēc kura es vadītos – viss savas tautas, tēvu zemes labā.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1935 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1935 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ