ES-MINISTRU PREZIDENTS   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

07.02.2010.

Mūsdienu Latvijai ir nepieciešamas sieviešu rokas. Es domāju- īstas sieviešu rokas, nevis tikai vārgs satvēriens, kas pēc pirmā stingrā spiediena sāpēs saraujas un uz nākošos rokasspiedienu bijīgi ieslīd kabatā. Protams, sieviete taču ir tā raudulīgā un emocionālā, kas raud par katru bērnunamā atstāto bērnu un par katru nolauzto nagu. Es pieminēju šīs divas dažādās un tajā pašā laikā diezgan nozīmīgās lietas sievietes dzīvē, lai spētu salīdzināt. Viens ir par māti- radītāju, kura nesapratīs citas mātes bezatbildību un nenobrieduma pakāpi, lai spētu atstāt savu augli vienu, bet otra daļa droši vien ir pusaudžu meitenes, lieliska izskata sievietes, kas nezina vērtību īstajai dzīvei. Ministra krēslam ir vajadzīga daļa no abām- nopietnā personību un nedaudz no pasaulīga rotaļīguma, kas netraucē izlemt un tajā pat laikā padomā par kvalitāti. Es varētu pievienot daļu no sevis šai varonīgajai sievietei, kas stātos kaujā ar „pēc viena varas” izslāpušo tautu. Mani principi ir tikai klaji atzinumi vispārējai izdzīvošanai. Es varu būt padomdevējs, es varu būt atbalsts, bet es nevaru būt lauveņu bara epicentrs. Savaldīt un izdarīt visiem pa prātam nebūtu iespējams, bet mēģināt protams var. Agri vai vēlu- galva ripos un tad jau būs vienalga no paša augstākā vai paša zemākā līmeņa. Es nevarētu būt ministru prezidente, mana pieredze ir tikai neilgie skolas gadi, mana sociālā darbība ir daži presē nenonākuši pasākumi un mans vislielākais zaudējums būtu mana ģimene. Un tautai tāpat nekad nebūs gana. Neviens nevar apmierināt 100 dažādus darbiniekus, neviens nevar izcelties un uzspiest savu viedokli milzīgajā pūlī ar tik dažādām personībām. Principā, šodiena ir visspēcīgākais ierocis cīņā ar kodīgo nākotni, kura paliek arvien blāvāka un pagātnes tīklos sapinusies cenšas nenogrimt. Kā no mugurpuses ietriekts duncis- nodevīgi un pārāk sāpīgi, lai spētu tā vienkārši piedod. Tauta ir nikna un šobrīd stāvēt tai iepretim un stāstīt situāciju, skaidrot ka likums visiem ir viens un saņemot kārtējo spļāvienu sejā turpināt runāt ir diezgan drosmīgi. Mana varonīgā sieviete drīkst nomesties ceļos un lūgt piedošanu, lai gan ar to nebūs gana. Kopības sajūtas nebūs un izsmejošās piezīmes birs kā no debesīm. Pati Mis Spēcīgā noturēs diplomātisko acu skatienu, lūpu kaktiņi pat nenoraustīsies, bet viņa paceltu galvu modeles solī ies uz priekšu. Atpakaļ ceļa nav. Ja esi sācis peldēt, dari to pa straumi. Labojot kļūdas, kas ir pieļautas jau paaudžu paaudzēs iespēja sapīties ir vēl lielāka, un šis vērienīgās privilēģijas beigu beigās ir vienas vienīgas mokas. Ja neesi pati pilnība, nelien biznesā, ko vispār nepārzini. Nospiest gaili rādītājpirksts pratīs vienmēr.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1913 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1913 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ