ES-MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

26.01.2010.

Politika kā sarunu tēma visai aktīvi ir pieminēta pēdējo gadu laikā, ja ne visas neatkarības laikā. Un pārsvarā šī pieminēšana ir visai negatīvās noskaņās. Grūti teikt kāds ir iemesls šai tendencei, bet visi kā viens var apgalvot, ka kārtības šajā visnotaļ svarīgajā jomā mums kā valstij nav. Šī ideja par eseju „Es- ministru prezidents” droši vien ir pamatojams ar visiem zināmu vecu patiesību: „Nocērt pūķim galvu un lieta darīta.” Neesmu vienās domās ar to taču piekrītu, ka vajag piedomāt pie politikas, jo informācijas vakuums noteikti nenāk par labu. Politikā tāpat kā dzīvē nekas nav balts vai melns. Šo faktu ir svarīgi atcerēties izvērtējot jebkuru rīcību, politisku vai citādu, tam nav nozīmes. Kad tika noformēta I. Godmaņa nesenākā valdība, man likās saistošs lēmums par ministriju atskaitēm. Šī, manuprāt, ir laba ideja. Bet nedomāju, ka atskaitēm vajadzētu nonākt tikvien kā pie ministru prezidenta. Domāju, ka tautai vajadzētu būt tai, kura izvērtē. Vajadzētu panākt, ka tautai ir sapratne. Tas ir attīstības stūrakmens. Uzskatu, ka šī kontaktēšanās spētu nomierināt sabiedrību, taču tai pat laikā padarīt to politiski aktīvāku. Nākamais solis asociējas ar vārdu „būtība”. Lietām ir jānotiek pēc to būtības. Valdībā nedrīkst atrasties cilvēki savu seju vai piederības dēļ. Vēlaties, lai tā ir, un mēs esam atmesti pie monarhijas. Taču mēs esam latvieši. Ar vienu no savulaik modernākajiem demokrātiskajiem pamatlikumiem. Mums ir jāapzinās, ka garām ir tie laiki, kad mūs pakomandēs, ja gadījumā ko nezināsim. Mēs par savām „auklītēm”, šķiet, uzskatām NATO, ES. Tā nevajadzētu būt. Mēs esam! Mēs esam līdztiesīgi. Vēlams arī izturēties šim vārdam atbilstoši, proti, cienīgi. Trīs lietas labas lietas. Un kā trešajai darbībai noteikti jābūt ekonomiskai. Es nerunāju tikai par tikšanu ārā no līdzšinējā stāvokļa. Es runāju par tālākas valsts attīstības stimulēšanu. Viena no lietām noteikti ir tikšana galā ar naudu, kuru mums dod, proti, ES fondiem. Otra lieta ir protekcionisma politika, jo latvieši spēj ražot. Tikai tāpat kā jaunuļus aprūpē to mātes, mums, valstij, ir jāgādā par saviem uzņēmējiem. Šeit ir trīs pagalam vienkāršas lietas. Tās nav augstākā matemātika. Mēs to spējam. Cilvēki kā nekā ir resurss. Mūs nedrīkst atstāt novārtā, jo mēs spējam darīt. Ticiet mums, palīdziet mums un dots devējam atdosies.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1857 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1857 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ