ES - MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

20.01.2010.

Es - Ministru prezidents. Latvijas Republikas Ministru prezidents ir oficiāls nosaukums Latvijas premjerministra amatam. Premjerministrs ir valsts izpildvaras valdības vadītājs. Parlamentārajās sistēmas, arī Latvijā, premjerministra postenis parasti ir amats ar vislielāko varu, turpretim prezidenta vara ir visai ierobežota un tam piemīt pamatā reprezentatīvās funkcijas. Dažādās valstīs premjerministriem ir dažādi oficiālie tituli. Latvijā premjerministru sauc par "Ministru prezidentu". Lai arī parasti par valsts „pirmo personu” tiek dēvēts valsts prezidents vai prezidente, svarīgāko lomu tomēr spēlē Ministru prezidents. Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, aicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts Saeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un Ministru kabinets sāk pildīt savus pienākumus. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā); ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma); ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā); Ministru prezidenta biedru; Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus. Manuprāt, labam Ministru prezidenta Amata kandidātam jāpiemīt godkārei un inteliģencei, vēlmei palīdzēt un īstenot, arī azartam un drosmei. Ir jāmīl sava valsts un tauta. Šīs vismaz būtu īpašības, kuras īpaši būtu nepieciešams piekopt, ja Ministru prezidentes amatā būtu- es. Manuprāt, primārais ir sastādīt prasmīgu, zinošu un attiecīgu darba un palīgspēku. Ļoti svarīga „valsts daļa” ir Latvijas Republikas Ministru kabinets, kas ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts Prezidents. Šādam amatam kandidētu tikai tajā gadījumā, ja būtu nepieciešamās prasmes un darba mīlestība. Katrā situācijā es apsvērtu visus piedāvātus risinājumus un ieteikumus, meklētu kompromisus un konsultētos ar tautu, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs faktors, jo mēs jau valsti uzturam, veidojam un attīstām, ne tikai sev, bet galvenais jau tautai. Es nevadītos pēc kvantitātes principa, bet gan koncentrētos uz kvalitāti un komfortu. Arī krīzes laikā necenstos „lēkt aizvien augstāk un tālāk” , bet gan, ja būtu nepieciešams, zināšanas un risinājumus smeltos no 8. klases mācību grāmatām. Virzītu valsti, vai vismaz rosinātu to darīt, uz sadarbību, pieredzes apmaiņu un inovācijām. Konkrētu uzdevumu veikšanai, ar man spēkā esošo rīkojumu tiesībām, veidotu konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Es netiektos pēc slavas un mantas, par amatu kandidātiem neizvēlētos sev draugus un simpatizējošos cilvēkus, bet gan tiešām prasmīgākos un piemērotākos amata pratējus. Nesavienotu savu darbu ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestos, jo tas nemaz nav Ministru prezidenta kompetencē. Uzņemtos papildus saviem tiešajiem pienākumiem arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību, ja būtu tāda nepieciešamība. Krīzes laikā nedzītu postā tautu, bet gan apsvērtu un meklētu risinājumus, kas visiem būtu daudzmaz pieņemami. Varbūt no katra Latvijā esošā miljonāra aizņemtos miljonu valsts vārdā un tādējādi censtos to glābt, nevis „atņemtu” naudu pensionāriem, skolotājiem vai, galvenokārt, jau mediķiem. Laimes pamatā galvenā ir veselība, bet kā, lai mazturīgais iedzīvotājs sev to nodrošina, ja aprūpes iestādē vai slimnīcā tam nesniedz palīdzību bez nepieciešamās naudas summas? Rosinātu tautu palīdzēt un kopīgi cīnīties ar problēmām, nevis aicinātu viņus meklēt labākus dzīves apstākļus ārpus Latvijas. Izteiktu savas domas un viedokli skaidri un skaļi, nevis noklusētu. Cīnītos un upurētos, lai arī ko tas prasītu, un ja nonāktu pie slēdziena, ka tomēr neesmu uz to spējīga vai neesmu piemērota šim amatam vai tautas vēlmēm, es atkāptos, uz ko arī Ministru prezidentam ir tiesības. Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs. Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību.Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību.Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas. Es strādātu valsts, savu līdzpilsoņu un labklājības labā. Es darītu visu, lai mūsu valsts zeltu un ziedētu, lai Latvijas vārds pasaulē izskanētu ar prieka dzirksti, lai mēs varētu lepoties ar šo valsti, lai mēs ar visas sirds mīlestību un lepnumu varētu visai pasaulei skaļi paust: „Es esmu Latvijas valsts pilsonis, un es lepojos, ka Latvija ir mana dzimtene, manas mājas un mans patvērums!”

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1826 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1826 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ