Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

ES – MINISTRU PREZIDENTS!

 Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
19.01.2010.
Pamostos.
Saules gaisma tik tikko iezīmējusi mana loga pašu augšējo rūti. Uz galda stāv vakardienas avīze, kurā pirms miega kavēju domas un kuras kāds raksts bija aizķēries manā prātā tik dziļi, ka ar to tika saistīti pat manas zemapziņas uzplūdumi apzinātajā sapnī. Šajā naktī uz manis apgūlās milzīga nasta. Es biju Ministru Prezidents.
Skaidri atceros cilvēku skatienus, kas bija man pievērsti, soļojot pa cita augstuma pakāpieniem nekā tie, uz kuriem atradās šo skatienu īpašnieki. Es soļoju uz savu vietu brīvības pielietajā ielā, kurā ironiski daži cilvēki bija raduši sev ieslodzījumu aukstumā. Tas bija brīvprātīgs sevis ieslodzījums, kuru šiem cilvēkiem piespieda izdarīt dzīve un tās notikumu pavērsieni, atbildība par kuriem tomēr gūlās uz manas muguras. Skatieni bija naidīgi. Bet šis naids nebija ļauns. To nepieļāva šo cilvēku daba un nožēlojamais stāvoklis. Bet viņi visi vainoja manu darba komandu, tātad mani, jo es biju šīs komandas vadonis. Un manos spēkos bija ietekmēt tās pieņemtos cilvēku dzīves, un dažos gadījumos pat dzīvības, sagraujošos lēmumus.
Es nejutos lepns par sevi. Neizjutu gandarījumu, ka savā attīstībā biju ticis tik augstu – kļuvis par mazas, bet sīkstas tautas galveno galvu. Es nevarēju atnākt mājās un ar iekšēju mieru doties pelnītā vakara atpūtā ar saviem mīļotajiem, kā to droši var darīt citu cienījamu arodu izpildītāji. Sirdsapziņa man to liedza. Itin visur, kur es pievērsu savu skatienu vai domas, bija jūtamas manu darbu atblāzmas, kas nebūt nav slavējamas. Un man bija kauns. Kauns no tautas un saviem tuvajiem.
Ar šo kaunpilno apziņu es pamodos. Bija sākusies jauna diena. Saules gaisma tik tikko iezīmējusi mana loga pašu augšējo rūti. Bet vakardienas avīzes raksts, kas stāv uz mana galda, nav par mani. Un man nav jāiet garām cilvēkiem, kas slepus mani vaino savās nelaimēs.
Atvieglojums.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

  • Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
  • Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1822 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1822 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties