ES - MINISTRU PREZIDENTS   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

28.12.2009.

Sākšu ar to, ka es nekad nebūšu Ministru prezidents, tas ir, Ministru prezidente. Nē, ne tāpēc, ka tas nebūtu reāli iespējams. Patiesībā jau būtu, jo sasniegt var visu, ja vien grib. Tikai jautājums, par kādu cenu. Es gan vienkārši negribu būt Ministru prezidente. Jā, varbūt šis ērtais un nenoliegsim ļoti izdevīgais Ministru prezidenta krēsls lielā valdības galda galā šķiet vilinošs, bet tomēr ne man. Vēl nesen bija iespēja tai krēslā pasēdēt. Nu parasta mēbele, man neradīja nekādas sajūtas un vēlmi tur kādreiz atgriezties. Politika ir netīra lieta. Ministru prezidenta amats nes sev līdz lielu atbildību, jo viņa darbība ietekmē visu valsts iedzīvotāju labklājību. Tā kā Latvija ir parlamentāra republika, šis amats ir svarīgāks ari par prezidenta amatu, kurš, lai gan skaitās valsts pirmā persona, tomēr ir vien valsts reprezentatīvais tēls, tādēļ notikumus būtiski ietekmēt nevar. Bet ja nu tomēr kādreiz dzīvē būtu jāuzņemas šis amats, jo nekad taču nevar zināt, ko dzīve piespēlēs, tad es pat nezinu ko darītu. Lai cik labi būtu mani nodomi, viens nav cīnītājs, ne mūsdienās. Turklāt visiem pa prātam izdarīt nevar tāpat. Tomēr ar kaut ko jau ir jāsāk, tāpēc es vien gribētu, lai visi saņem to, ko pelnījuši, lai netiktu sagrauta mūsu kultūra un tradīcijas, lai ikviens varētu iegūt izglītību un būt drošs par savu nākotni. Un tieši tāpēc valsts pārvalde jāuzņemas zinošiem cilvēkiem, speciālistiem attiecīgajās jomās, ne tā kā ir tagad, kad, piemēram, vetārsts var būt aizsardzības ministrs. Kā reiz teicis mūsu Latvijas vadonis (manuprāt, viens no labākajiem valdības vīriem) Kārlis Ulmanis: „Es palieku savā vietā, jūs palieciet savējās”. Tāpēc necentīšos kritizēt kādu un sacīt, ka es būtu labāka Ministru prezidente. Kritizēt var tie, kuri mūsu valsti veidojuši, tie, kuri par to ir savas galvas nolikuši. Viņi atdeva savu šodienu par mūsu rītdienu. Un kā jau minēju pašā sākumā – Es NEGRIBU būt Ministru prezidente, tā ir pārāk liela atbildība. Un negribētu ari tādēļ, ka iepriekšējie varas vīri ir pieļāvuši tik daudz kļūdu, ka tās izlabot ir ļoti sarežģīti, turklāt tas prasa laiku, kura, protams, mums nav. Nevar pateikt cilvēkiem, ka pēc dažiem gadu desmitiem būs labāk, jo ēst viņi grib ari šodien. Bet gan jau kāds ar patiešām labiem nodomiem un stingru raksturu gribēs, jo pārmaiņas ir nepieciešamas, tāpat es ticu, ka izaugs reiz jauna un labāka cilts, kuru nenomāks vara un vilts.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1731 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1731 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ