ES - MINISTRU PREZIDENTS   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

19.12.2009.

Gan Latvijas uzplaukuma laikos, gan arī ekonomiskās noslieces laikā, cilvēki vienmēr ir izteikuši nepatiku pret valdības pieņemtajiem lēmumiem. Katrs no mums ir izteicis vismaz vienreiz mūžā šādus vārdus: „Ja es būtu pie varas, tad visu darītu otrādi tam, ko dara tagad”. Taču īstenībā tas ir tikai paviršas runas un neviens dziļāk neizskata, kā tad viņš būtu rīkojies. Tādēļ iedomāties sevi kā Ministru prezidentu, ir ļoti interesants jautājums. Šobrīd jau ir izskatīts valsts budžets nākamajam gadam, kuru nopeļ itin katrs cilvēks, pat koalīcijas dalībnieki, taču neviens neaizdomājas, kā tad ir grūti naudas trūkuma dēļ to sabalansēt. Pieņemsim, ka es esmu Ministru prezidents. Pie manis atnāk veselības ministrs un saka, ka cilvēki mirst no plānveidu operāciju neesamības, dzemdību namos ir ļoti augsts mirstības līmenis, vajag kvalitatīvāku aparatūru. Protams es, kā valdības galva, kurai rūp mūsu valsts nākotne, iedodu papildus finansējumu. Bet no kā tad atņemt, lai iedotu veselības aprūpei? Noņemt no izglītības un zinātnes nav iedomājams, jo tas ir ieguldījums mūsu nākontē. Galvenais Latvijas spēks ir cilvēkos, turklāt tikai izglītoti cilvēki spēs sasniegt valsts uzplaukumu. Varbūt no vides, zemkopības un reģionālās attīstības ministrijām atņemsim daļu finansējuma? Lai mūsu skaistā, burvīgā daba iet bojā, lauku cilvēki lai paliek novārtā, taču īstenībā tieši viņi baro mūsu valsti, Latvija ir pazīstama ar kvalitatīviem, ekoloģiski tīriem produktiem, zemnieku izaudzētās preces tiek eksportētas, ienesot naudu budžetā. Viņus arī nedrīkst aiztikt, jo ekonomika slidēs vēl zemāk. Tieslietu ministrijai varētu samazināt finansējumu, ko tad maksāt tiesnešiem tik lielas algas! Taču vai ir iespējama Demokrātijas uzturēšana valstī, kur tieslietu sistēma ir atstāta otrajā plānā? Arī tas nav iespējams. Ārlietu un iekšlietu ministrijām arī nedrīkst samazināt budžetu. Kā tad dzīvojam bez kārtības valsts iekšienē? Iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem par savu drošību, jo viena no valsts galvenajām funkcijām, ir defensīvā. Arī nodrošināt draudzīgas attiecības ar citām valstīm ir būtiski globalizācijas laikmetā, turklāt, Latvija ir nabaga derīgo izrakteņu ziņā, kas neļauj mums citām valstīm diktēt savus nosacījumus. Ko lai iesāk? Gribās, lai būtu vesela Latvijas tauta, bet no citiem nevaru paņemt naudiņu. Kā lai es nerīkotos, vienmēr kāda daļa būs neapmierināta ar manu rīcību. Ko lai daru šajā situācijā??? Atbilde ir tikai viena – tautas vienotība, atbalsts, savstarpējās pārrunas ar arodbiedrībām, darba devējiem, nevalstiskām organizācijām, ļaus sasniegt labāku rezultātu. Sēdot pie kopēja galda, izklāstot VISU, kas ir zināms, bez šaubām, katrs sapratīs doto situāciju, un iedos pa drusciņai katrs no sava budžeta, lai cilvēki būtu veseli. Tādā veidā var risināt ne tikai veselības aprūpes problēmas. Galvenais ir dialogs, sapratne un atklātība. Mēs esam viena tauta, tādēļ kopīgiem spēkiem var panākt labākus rezultātus. Vienkārši neiedomāsimies katrs sevi, ka esam visas valsts Galva, neskatīsimies no augšas, tikai līdztiesība rada demokrātiju un suverenitāti. Esiet cilvēki, neesiet Galvas, lai kas arī Jūs būtu!!!

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1706 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1706 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ