ES – MINISTRU PREZIDENTS UN MANI VEICAMIE UZDEVUMI   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

21.01.2010.

Vadoties pēc Satversmes, Ministru kabinetu vada ministru prezidents, kuru šo amatu pildīt aicina Latvijas Republikas Prezidents. Tātad, lai vadīt šo izpildvaras augstāko institūciju ir nepieciešama zināma sagatavotības pakāpe – jābūt labai izglītībai, ne zemākai kā maģistra grādu, vēlams sociālajās zinātnēs – socioloģijā, ekonomikā vai tiesību zinātnēs. Kā vēl viens atbilstības faktors ir pieredze darbā gan privātajā, gan valsts sektorā, lai zinātu tur valdošās problēmas, izjustu to, kā ir strādāt attiecīgajā vietā, lai saprastu, cik svarīgs Latvijai ir katrs cilvēks – patriots, pilsonis un latviešu kultūras nesējs. Pieredzei jābūt vismaz pieciem gadiem katrā no sektoriem. Tomēr ar izglītību un pieredzi vien nepietiek, lai atrastos premjera pakāpē – ir jābūt arī labai intuīcijai, spējai vadīt un iedvesmot ne tikai savus ministrus, bet arī Latvijas tautu un Latvijas Republikas sabiedrotos Eiropas Savienībā, NATO un valstis ārpus šīm organizācijām. Šādas atbilstošas pakāpes sasniegšana ir mans pašreizējais mērķis, kas prasa zināmu laika patēriņu šā mērķa sasniegšanai. Šajā laikā, kamēr sasniedzu atbilstošo sagatavotības pakāpi, lai kļūt par ministru prezidentu, man ir pieticis laika izdomāt un pārdomāt, kādus darbus es darītu, ja man tomēr tiktu tā laime kļūt par Latvijas izpildvaras vadītāju. Pirmais mans uzdevums ir rosināt izmaiņas „Ministru kabineta iekārtas” likumā, lai pašreizējo 14 ministriju vietā tiktu radītas trīs ministrijas. Neatbalstu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalānu priekšlikumu ministriju apvienošanā, jo tas man šķiet neloģisks. Tādēļ piedāvāju savu variantu: es izveidotu Tautsaimniecības ministriju, kuras sastāvā ietilptu Ekonomikas, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības un Vides ministrijas. Šo visu uzskaitīto ministriju būtība ir gādāt par Latvijas tautsaimniecības stabilu izaugsmi, tādēļ gluži loģiski ir šīs ministrijas apvienot un virzīt vienotā virzienā, virzienā, kur augstākais mērķis ir stabila un droša Latvijas tautsaimniecība. Tālāk izveidotu Sociālo lietu ministriju – tajā ietilptu Kultūras, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Veselības ministrijas. Visas šīs ministrijas vieno kopēja iezīme – radīt Latvijas iedzīvotājiem labvēlīgus dzīves apstākļus. Atliek vien izveidot Drošības ministriju, kas rūpēsies pat Latvijas valsts interesēm gan starptautiskajā arēnā, gan arī valsts iekšienē. Šajā ministrijā esmu iecerējis apvienot Ārlietu, Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas. Lai nodrošinātu sava darba efektivitāti es atjaunotu savulaik Einara Repšes ieviesto amatu „ministru prezidenta biedrs”. Ministru prezidenta biedra galvenais pienākumi būtu raksturojami pāris vārdos – asistēt ministru prezidentam – man! Vērīgāks lasītājs pamanītu, ka šāds sadalījums izskatās pēc pirmatnējo valstu ministru kabinetiem, kur galvenās lietas bija ekonomika – Tautsaimniecības ministrija, iedzīvotāji – Sociālo lietu ministrija un drošība, ar to saistītās ārlietas un iekšlietas – Drošības ministrija. Šādu ministru kabinetu veidoju ar gudru ziņu – lai izpildītu savu otro uzdevumu samazināt administratīvo slogu un optimizētu birokrātisko aparātu. Negribu teikt, ka ierēdņu būtu par daudz – es saku, ka ierēdņus kontrolējošie ierēdņi ir par daudz. Izveidojot Ministru kabinetu no trim ministrijām bez darba paliktu nekam nederīgie strādīgo un valstij vajadzīgo ierēdņu priekšnieki, kuri, manuprāt, ir arī lielākie valsts budžeta naudas tērētāji un šķērdētāji, jo gluži vienkārši – nedara neko noderīgu, vien traucē strādāt ierindas ierēdņiem. Trešais uzdevums – piemeklēt manam ideālajam ministru kabinetam atbilstošus ministrus un ministru prezidenta biedru. Šis uzdevums man šķiet vissarežģītākais – gluži tāpat kā piemeklēt sev atbilstošu partneri kopdzīvei vai biznesam. Ir tik daudz dažādu cilvēku, kurus gribētu redzēt savā Ministru kabinetā, tomēr ministru vietas ir tikai trīs. Tādēļ šo atbilstošāko kandidātu pārbaudīšanu atlikšu uz vēlāku laiku, kad būšu ticis tik tālu, lai tādus varētu atlasīt. Pieņemot, ka trešais uzdevums ir izpildīts, laiks ķerties pie nākošā uzdevuma – Latvijas stabilitātes nodrošināšanas. Saviem ministriem esmu norādījis vēlamos darbības virzienus, kuros viņiem ir jāstrādā. Piemēram, aktuālākie jautājumi no katras ministrijas: Tautsaimniecības ministrijai uzdevums tikt galā ar nacionalizēto Parex banku – vēlamie virzieni vai nu pārdot vai arī sapludināt ar Hipotēku un Zemes banku Latvijas tautsaimniecības stimulēšanai izsniedzot kredītus pašreizējā ekonomikas sasaluma laikā. Tādā veidā tiktu palielināta Hipotēku un Zemes bankas ietekme iekšējā tirgū un izkonkurēts Latvijai svešais kapitāls. Uzņemoties iniciatīvu finansēt Latvijas uzņēmēju un privātpersonu darījumus, tiktu mudinātas rīkoties arī Latvijā esošās Skandināvu bankas, lai noturētu sev klientus. Viss šis pasākumu kopums veicinās ātrāku Latvijas izkļūšanu no valsts ekonomikas krīzes. Sociālo lietu ministrijai tiktu uzdots beidzot ieviest centralizētu izglītības sistēmu, kas nodrošinātu vienādas kvalitātes izglītību kā lauku, tā pilsētas bērniem. Šāda mērķa sasniegšanai kā līdzeklis noderēs vienots mācību grāmatu standarts, identisks finansējuma apjoms uz katru skolēnu jebkurā Latvijas teritorijā. Drošības ministrijai tiktu uzdots beidzot tikt skaidrībā ar muitas jautājumu un kontrabandu. Šeit apkopoti tikai tie piemēri, kurus pirmos atcerējos – idejas par vēlamajiem problēmu risinājumiem aiztaupīšu saviem ministriem. Nodrošinot Latvijas iekšējo sakārtotību, ir laiks ķerties pie piektā uzdevuma – Latvijas starptautiskās ietekmes palielināšanas un nostiprināšanas. Latvijas Republika sava statusa stiprināšanai starptautiskajā arēnā var izmantot divas starpvalstu organizācijas NATO un ES. Diemžēl šeit rodas problēmas, jo Latvijas prestižs šajās organizācijās nav pietiekams, lai mūs ņemtu vērā. Izcīnot (šis vārds ir visatbilstošākais, lai apzīmētu šāda vieda procesu) atbilstošu cieņu un prestižu šajās organizācijās, Latvijai un mums latviešiem ir jāparāda, ka esam līdztiesīgi Eiropieši ar savu augstu pašcieņu, lepnumu un patriotismu par savu tēvzemi Latviju, jo, kamēr paši necienīsim savu Latviju, kā var prasīt, lai to ciena ārvalstnieki. Mums ir jāparāda gan pašiem sev, gan pasaulei, ka neesam otršķirīgie Eiropas iedzīvotāji, kuru vienīgais mērķis un sūtība ir izdabāt svešām varām. Jāpierāda, ka mēs paši savā zemē spējam izveidot spēcīgu ekonomiku, sociālo un izglītības sistēmu, ka spējam pastāvēt par sevi, ka mūsu cilvēki ir labākie un, ka viņi nav gatavi vergot svešā valstī par sīknaudu, pat ja šī sīknauda mūsu valstī atbilst vidusmēra algai. Apskatot manus, kā premjera amata izpildītāja, izvirzītos uzdevumus, redzams, ka tie prasīs zināmu laiku un spēku, lai tos izpildītu. Laiks būs nepieciešams, jo šādi uzdevumi nav paveicami vienā dienā un pat ne vienā gadā vai vienā valdīšanas termiņā. Spēks būs vajadzīgs, lai spētu iekustināt Latvijas Republikas likumdevējvaru īstenot manas ieceres likumos un Latvijas tautas atbalsts, lai būtu cilvēki, kas man uzticas un tic vienotai Latvijai. Manis vadītajai valdībai un jebkurai citai valdībai, kura uzņemsies pildīt šādus vai stipri līdzīgus uzdevumus būs vajadzīgs atbalsts Saeimā. Šeit ir būtiski rast draudzīgas attiecības ar visām Latvijā pārstāvētajām partijām nešķirojot tās pēc to politiskās orientācijas – galvenais, lai šo partiju vienojošais spēks būtu vienota, uz latviskām vērtībām balstīta Latvijas Republika. Latvijas iedzīvotāju ticība gan manai valdībai, gan manas valdības veiktajiem uzdevumiem ir nepieciešama tik ļoti kā cilvēkiem gaiss ko elpot. Jo tikai par sevi un saviem līderiem pārliecināta tauta ir spējīga sasniegt augstu attīstības līmeni un iegūt labklājību.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1835 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1835 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ