Kādā rudens vakarā pastaigājos pa klusajām Vēcrīgas ieliņām.Tikko ir nolijis lietus, bruģakmens noskalots un spožs.Eju pa šauro ielu labirintu , jūtu šo pilsētas senatni un īpatnējo smalkmaizīšu aromātu.Ķieģeļu sienas , vecie vārti man liek jūsties kā filmas varonei senlaicīgā un romantiskā pilsētā.
Vēcrīga-Rīgas sirds, bet apkārt tai arvien jaunāki un jaunāki apvalki. Visi ceļi vēd no Rīgas uz Rietumu-Kurzemi , dienvidu-Zemgali , austrumu-Latgali, un ziemeļu-Vidzemi.Katram ir iespēja izvēlēties sev mīļāko un skaistāko vietu. Man , tā ir Ventspils.Jā , tieši Ventspils ar savu ostu un vareniem kūģiem , ar brāzmaino vēju , ar savu kārtību un tīrību! Tik daudz ziedu , tik krāsaina , ik iela un nams! Pātīkami-rūgteni sāļais gaiss attīra cilvēka domas un atsvaidzina dvēseli. Bet aiz pilsētas , gar jūras krastu ir neskaitāmie zvējnieku ciemati, te sen senis dzīvojuši lepnie Lībieši-mūsu tālie senči.Atpakaļ ceļā uz Rīgu es redzu senās pilis (gan pilsdrupas , gan atjaunotās)mijas ar bērzu birzīm , priežu siliem , egļu jaunaudzēm. Es atkal esmu Rīgā-savā dzimtajā pislētā.Nekad man nav ienācis pratā , kādā brīnišķīgā pilsētā ir bijis lemts man piedzimt. Grūti noticēt , ka Rīgai jau 800 gadu, Latvija-90 gadīga, bet man tikai 16. Nekur nav tik labi un mierīgi kā Latvijā. Man Latvija ir vieta , kur es dzīvoju , eju uz skolu , kur satiekos ar saviem draugiem un mīļajiem radiem.Te pārsvarā skan latviešu valoda un man arī gribas to apgūt teicami , lai saprastu valodas savdabību un īpatnību.Man jākrāj zināšanas , lai atlīdzīnātu to , ko man iedeva Latvija.Es ar lepnumu varu pateikt , ka esmu daļa no Latvijas , kur manas krievu kultūras pievesums bagātinātu Latvijas daudzkartaino kultūras kopumu! Jau nosvinēti Latvijas 90 gadi.Mēs iededzāmies par Latviju ar krāsainajām ugunīm, svētku salūtu karavīru parādēm , daudzbalsīgajiem koriem pilsētu laukumos un pie BrIvIbas pieminekļa.
Patīkami bija redzēt prikeu cilvēku acīs , dzirdēt laipnos vārdus un vienkarši jūsties labi.
Bet Latvija Rīt , Parīt , pēs 10 , 100 gadiem?
Pavisam vienkarši - labsirdības zeme, bet ne jau pēc 10 gadiem , bet jau rīt , parīt!tam nav vajadzīga ne nauda , ne lielas diskusijas , un likumu grozījumi. Labsirdības zemei ir vajadzīgi vinkārši , sirsnīgi cilvēki , kuri palīdz , žēlo un mīl , neprasot atalgojumu, vinekārši no labas sirds!
Paldies Tev ,Latvija,par to , ka man ir gods dzīvot šeit un lepoties ar tavu Vārdu!!!
|