ALTRUISMS, EGOISMS, VIENALDZĪBA |
| Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
|
|
|
13.11.2007. |
"Katrs pats par sevi”- šī paruna ieskauj tik lielus apmērus egoisma, ka vienīgais vairs var apbrīnā ieplēst muti un brīnīties kā pāris vārdos var izteikt tik lielu egoismu un vienaldzību pret sev līdzīgajiem un tuvākajiem. Tā ir liela māka un talants, bet ne jau taja labākajā nozīmē.
Līdz šā gada rudenim es netiku domājusi tik daudz par altruismu vai patmīlību, jo man šķita, ka tie ir vienkārši vārdi, kuri ir pretstati viens otram, bet neko vairāk. Bet visam reiz pienāk gals, arī manai nezināšanai.
Rudens sākumā garlaicības mākta, nopirku žurnālu, kurā bija iespiests raksts par altruismu- izpalīdzēšanu cilvēkiem bez jebkāda personīgā labuma. Jau iepriekš par altruisma spilgtu piemēru uzskatīju , mums visiem tik labi pazīstamo, lugu „Maija un Paija”. Šajā lugā Maija izpalīdzēja visiem, lai gan viņa ieguva daudzas lietas, bet tās viņa neprasīja, tās bija pateicības dāvanas un viņa nelielījās ar savām veltēm citiem.
Bet dzīvē viss izvēršas savādāk, jo nedzīvojam skaistā pasakā. Realitāte ir drūma, jo tomēr mēs- cilvēki- esam sapņotāji, kuri ir slinki un bezgala egoistiski, kuri domā tik par savu personisko guvumu, un neiedomājas darīt kaut ko kas nenestu kādu personisko labumu.
Nespēju izprast, kādēļ cilvēki ir pašlabuma meklētāji? Vai vainojama kāda nezināma slimība, vai laika gaitā slinkums vienkārši pārņēma mūs, jo zinātnei attīstoties, atvieglojot dzīves apstākļus, iemidzināja daudzas mūsu maņas , viena no tām bija nesavtīga gādība par citiem? Bet varbūt altruisms ir tikai mīts, pasaka un cilvēki jau no pirmsākumiem bijuši patmīļi?
Kādēļ altruisms ir izplēnējis kā migla no rīta, to mums neuzzināt, bet varam spriest kā varam šo spēju atgūt un padarīt pasauli kaut nedaudz labāku. Vai esat lasījuši Budas- indiešu ticības aizsācēja- pamācību, ka jāatsakās no visa liekā un jāizzina pašam sevi? Man šķiet tas būtu labs sākums, jo jāsāk ar savu vidi, mazām lietām. Īsti nezinu, kas notiktu, ja mēģinājums būtu, ja kāda neliela ļaužu grupa pamēģinātu bez jelkāda labuma izpalīdzēt cilvēkiem.
Bet pasaule ir ievirzījusies savādā gultnē, jo mēs vairs nespējam iztikt un izdzīvot, ja lielākā vai mazākā mērā piemirstam par savām vajadzībām. Šāda ir rūgtā dzīves patiesība- realitāte. |
Publikas vērtējums:  
Atpakaļ
|
