Redzamu vietu sava laika domātāju vidū ieņem Žans Žaks Ruso (Rousseau, 1712-1778). Lielākā daļa apgaismības darbinieku cerēja galvenokārt uz apgaismotiem monarhiem- reformatoriem. Pretēji viņiem Ruso sludināja revolūcijas (apvērsuma) ideju. Ruso uzskati attīstījās sava laikmeta akūto problēmu gaisotnē, un tie liecina, ka bija sācies galveno apgaismības ideju noriets- cilvēki pārstāja ticēt taisnvirziena progresam, prāta visvarenībai un praktiskajai ētikai.
Ruso bija pirmais, kurš ļoti skaidri formulēja galveno apgaismības problēmu- dabas un kultūras attiecības. Nelielajā darbā „Pārdomas par zinātnēm un mākslām” (Discours sur les sciences et les arts, 1749-1750), kurš ieguva pirmo godalgu Dižonas Akadēmijas izsludinātajā konkursā par tēmu „Vai zinātņu un mākslu atdzimšana kavējusi vai sekmējusi tikumu uzlabošanos” Ruso savu negatīvo atbildi argumentēja šādi. Pirmkārt, par zinātņu un mākslu izcelšanos ir jāpateicas mūsu netikumiem. Otrkārt, zinātnes un mākslas sev līdzi atnes greznību, kas tieši ietekmē tikumu pagrimumu. Treškārt, zinātnes un mākslas rodas no dīkdienības un to baro. Ruso secina, ka civilizācija ir nesamierināma attiecībā pret tikumību un nespēj padarīt cilvēku nedz labāku, nedz laimīgāku. „Jo vairāk pilnveidojās zinātnes un mākslas, jo vairāk izvirta mūsu dvēseles,” apgalvo domātājs, sīki izanalizējis cilvēka atsvešināšanās procesu, kurā sava loma ir gan prātam, gan darba dalīšanai, gan sociālai nevienlīdzībai. Tā rezultātā ir apstājusies cilvēka kā veseluma attīstība, garīgā dzīve drūp un mehanizējas un līdz ar to iestājas vispārējs kultūras sabrukums.
Kritizējot civilizāciju, Ruso parāda sevi kā dabas pielūdzēju. Civilizācija rada ļauno, savukārt labo var atrast tikai dabā. Apgaismības laikmetā daba bija ļoti populārs pārdomu objekts, un saprotams, ka dažādi domātāji to traktējuši atšķirīgi. Ruso filozofijā šis jēdziens kļūst par primāro. Daba ir Dieva roku darbs un viss viņa radītais ir labs, turpretī civilizācija ir cilvēka roku darbs un visi dabas izkropļojumi un deformējumi nāk no cilvēka. Domātājs aicina atgriezties pie dabas, lai cilvēks atgūtu savas patiesās dabiskās eksistences vienotību. Viņš ievieš modi uzturēties brīvā dabā, nodarboties ar sportu, dzīvot vasarnīcās, dzīves stilā uzsvērt dabiskumu un nemākslotību. Viņa filozofija vēršas pret cilvēku atsvešinātību, pilsētniecisko izsmalcinātību, samākslotību, ko nes sev līdzi civilizācijas attīstība.…
