Zviedrijas teritorijā ietilpstošajās teritorijās galvenokārt vērojams paugurains morēnu reljefs. Aptuveni ½ daļa no Zviedrijas teritorijas atrodas 100 – 400 m virs jūras līmeņa , 30 % - zem 100m vjl , pārējā daļa teritorijas atrodas virs 400 m virs jūras līmeņa . Zviedrijas Ziemeļu daļā - lapzemē - atrodas augstākā virsotne – Kebnekaise.
Gandrīz visas Norvēģijas un Zviedrijas robežas garumā stiepjas Skandināvijas kalni, kas pāriet Norlandes plakankalnē . Norlandes plakankalnes augstums svārstās no 200 līdz 800 metriem un tā aizņem ~ ½ daļu no Zviedrijas teritorijas, kura atrodas Botnijas līča piekrastē. Uz Dienvidiem no Norlandes plakankalnes atrodas Viduszviedrijas zemiene, kura ir bagāta ar daudziem ezeriem – Siljans, Vērners ( Eiropā lielākais ezers ), Veterns, Mjēsas, Bolmens, Mēlerens un daudzi citi sīkāki ezeri. Ezeri aizņem vairāk kā 8% no Zviedrijas teritorijas. No Viduszviedrijas zemienes vēl tālāk uz Dienvidiem atrodas Smolandes augstiene ( lielākais augstums 377 metri vjl ) ar stāvām nomatu tipa nogāzēm, ko klāj plašs upju sazarojumu tīkls.
Ziemeļu daļā vērojams mēreni kontinentāls klimats, kas nes bargas un garas ziemas un īsas, vēsas, mākoņainas vasaras. …
