Analīze par vienu komunikācijas ētikas pārkāpumu Latvijā
Interneta portālā kasjauns.lv var lasīt pagājušā gadā publicēto rakstu par kādu tēvu, kurš ar savu septiņgadīgo dēlu izdarīja pašnāvību, nolecot no mājas jumta. Tekstā ir minēts šī vīrieša vārds, uzvārds un vecums, kā arī ir publicēta bilde, kurā viņš ir kopā ar savu bērnu. Rakstā ir minēts, ka, iespējams, pie vainas ir bijis strīds ar mirušā vīrieša bijušo sievu – tā uzskata upura māsa. Arī sievas vārds ir minēts.
Problēma: ir atklāta upuru identitāte (gan vārds un uzvārds, gan fotogrāfija), kā arī par vainīgo jeb pašnāvības ierosināšanu vaino vīrieša bijušo sievu, atklājot arī viņas identitāti, lai gan viņas vaina nav pierādīta, viss balstās tikai uz māsas pieņemto versiju, kas būtībā nozīmē notiesāšanu pirms laika.
Manuprāt, žurnālistam šajā gadījumā vajadzēja rūpīgāk visu izvērtēt un nevajadzēja atklāt upuru identitāti, kā arī nevajadzēja minēt, ka pastāv iespēja, ka upura māsa ir vainīga notikušajā, jo šāda informācija nebija apstiprināta. Tā kā šī ziņa tika publicēta jau nākamajā dienā pēc notikušā, iespējams, tuvinieki, draugi un kolēģi par to uzzināja no ziņu portāla, nevis upura piederīgajiem.
…