Zinātniskā darba metodes izziņas procesā un politikas teoretizēšana

Viena no visizplatītākajām neprecizitātēm cilvēku izziņas procesā, pētījumu veikšanā ir kļūdains novērojums. Pētījuma stūrakmens ir novērojums.1 Bet novērojumā mēs pieļaujam kļūdu, jo mums neizdodas novērot lietas labi mūsu pašu acu priekšā un kļūdaini novērojam lietas, kas īstenībā tā nav un līdz ar to šie pētījumi jau ir kļūdaini. Tas varētu būt izskaidrojams ar nepietiekamas uzmanības pievēršanu un koncentrēšanos dotajam novērojumam. Viens piemērs varētu būt tāds, ka ierodoties zemē kā tūrists, mēs pieņemam citus tūristus par valsts iedzīvotājiem, un mums veidojas kļūdains priekšstats par valsts iedzīvotājiem. Jābūt daudz precīzākam, veicot jebkādus pētījumus un novērojumus.
Vēl viena neprecizitāte ir pārlieku liela vispārināšana. Tas nozīmē to, ka sagadīšanās pēc pāris cilvēku vienāds viedoklis var pārtapt tūkstošu viedokļos. Bet tā ir liela kļūda un neprecizitāte. Cik cilvēku – tik viedokļu un ir nepareizi pētījumos vispārināt pāris cilvēku viedokļus, kas gadījuma pēc sakrituši. Tāpēc tas nozīmē, ka ir jāatkārto pētījumi un jāpārbauda, vai tie paši rezultāti vēl ir sastopami. Ir jāiekļauj aptaujās tūkstošiem cilvēku, tad, ja pat vairāki viedokļi sakrīt, tomēr varēs būt pārliecinātam par savas aptaujas ticamību un viedokļu pareizu analizēšanu.…