Zinātne, literatūra, māksla un arhitektūra Rietumeiropas viduslaikos

Baznīcas divējādā attieksme pret zinātni
Baznīca atbalstīja tādus izziņas procesus, kas bija saistīti ar Dieva radītās pasaules izprašanu. Tam kalpoja autoritatīvu rakstu studēšana, abstraktā domāšana un dabas novērojumi.
Tā, piemēram, skaitļu teorija matemātikā bija vērsta uz skaitļu simbolikas apgūšanu, tādējādi tuvinoties pasaules konstruktora radošajam noslēpumam. Astronomijas zinātnei vajadzēja palīdzēt noteikt kristiešu svētku datumus, bet mūzikā tika studētas skaņu proporcijas kā kosmiskās kārtības atspulgs.
Baznīca vērsās pret
mēģinājumiem pārveidot dabu, pakļaut to cilvēka praktiskajām vajadzībām. Teologi aizliedza jebkuru iejaukšanos dabas slēptajā būtībā. Tas baznīcas uztverē saistījās ar grēcīgu pievēršanos pārejošajam, laicīgajam.
Ar lielām aizdomām baznīca raudzījās uz tādiem pētniekiem, kas nodarbojās ar eksperimentāliem pētījumiem, izmantojot dažādas tehniskās ierīces. Līdzīgi Rodžeram Bēkonam tādi varēja nonākt cietumā vai pat tikt…