Salatētis: Nu bērni, lai gan es šodien kavējos, un daļu no jūsu svētkiem, jūsu dzejoļus, dziesmas, netiku izbaudījis, tomēr esmu pārliecienāts, ka dāvanas esat pelnījuši! Nāc Sarkangalvīt, dalīsim dāvanas! Bet tu, rūķi, lai ta dāvanu dalīšana būtu aizraujošāka, paņem no katra bērna vienu kurpīti!
Sarkangalvīte: Kas tev padomā? Apzagt bērnus?????
Salatētis: Esi pacietīga! Nāc Rūķi, neskatoties izvelc no maisa vienu kurpīti un parādi bērniem, kuram šī kurpīte pieder, tas nāk saņemt dāvanu!!!
(Fonā skan klusa mūzika, tiek dalītas dāvanas, kad dāvanas izdalītas, Salatetis atvadās)
Salatētis: Nu , mīļie, bērni, man laiks doties pie citiem bērniem! Man bija ļoti liels prieks klausīties jūsu skanīgajās dziesmās un daiļajos dzejoļos! Uzredzēšanos visiem!
Rūķis: Nu salatētis ir prom, bet tas nenozīmē, ka līksmība ir beigusies, tūlīt iesim mēs uz mūsu grupiņu, tur ir saklāts svētku galds! Gribētos tikai pateikt dažus skaistus vārdus, ka ikvienam no mums svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku smarža un svecīšu liesmiņas siltums. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo darot priecīgākus citus arī mēs paši kļūstam priecīgāki!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
…