Mūzikai skanot bērni ienāk zālē un ieņem vietas uz spilveniem.
Teicējs Ziemassvētku vakars bija tikpat klāt. Likās, ka tumšajā mežā visi jau gulēja. Tikai maza brūna vāverīte grozījās savā aliņā. Grozījās, grozijās, nevarēja aizmigt. Beidzot paraustīja māsu aiz ķepiņas.
Vāvere. Vi jūs atceraties pagājušo gadu , kad mēs skatījāmies, kā rūķīši dejoja ap eglītii. Viņi svinēja Ziemassvētkus. Es arī gribu svinēt Ziemassvētkus!
Vāvere 2. Bet kur mēs Ziemassvētkus atradīsim?kā tādus svin?
Vāvere3. Nav ko runāt, iesim un svinēsim!
Dziesma „Kamēr”
Teicējs. Vāverītes nošūpojās lejā no koka zariem un nokrita uz taciņas. .. turpat starp koka saknēm izšāvās zaķīšu purna galiņš.
Dziesma „Zaķi gaida Ziemassvētkus”
Vāverītes. Nāc līdz, nāc līdz! Mēs ejam svinēt Zieassvētkus!
Zaķis. Labprāt, labprāt.
Teicējs. Zaķi izlien no aliņas un pievienoojas vāverēm. Visi dodas ceļā. Pa ceļam viņi satika Vilcēnus un Ezīšus.
Zaķēns. Mēs ejam svinēt Ziemassvētkus. Ja jūs apsoliet negrūstīties, nekost, tad nāciet līdzi
Zaķēni. Visiem tik jārikšo steidzīgi, steidzīgi.
Visi zaķi. Ļekatā, ļekatā.