Floristikas darbs, tāpat kā mākslas darbs nes sevī kādu informāciju. Lai skatītājs to „nolasītu”, tai ir jābūt ieliktai pareizi, saskaņā ar kompozīcijas pamatlikumiem. Floristikas darbus vērtē ne tikai pēc to tehniskā izpildījuma, bet arī pēc formas, silueta, dinamikas, ritma, faktūras, struktūras, proporcijām, krāsu saskaņas un citiem elementiem. Visi šie faktori kopumā veido harmonisku floristikas darbu.
Tāpat kā jebkurā citā amatniecības vai mākslas nozarē, arī floristikā nepieciešams zināt mākslinieciski kompozicionālos pamatelementus.
Floristikā kompozīcijas pamatelementi:
• punkts – sīka, apaļa sēkliņā nelielā darbā, vai pat magones galviņa, milzu sīpola ziedkopa – lielā;
• līnija – ar tās izmēru, tipu, virzienu, novietojumu, raksturu. Atcerēsimies no iepriekš mācītā, kādu noskaņu var panākt ar dažādām līnijām!
• forma – reālās pasaules objektu redzamās izpausmes veids. Forma var būt divu un trīs dimensiju. Ģeometriskajām formām var pielīdzināt dažādas augu formas: lode – pienenes pūkas galviņa, konuss – kastaņas ziedu vārpa, puslode – dilles ziedu čemurs, zvans – pulkstenīte, zvaigzne – lilija u.c.
• telpas uztvere – kompozīcijai jāatbilst telpas lielumam. Ja kompozīcija būs pārāk maza – radīs nepietiekamības, nabadzības iespaidu. Ja pārāk liela – telpā būs neomulīgi atrasties, jo ziedi pārmāks visu, būs uzbāzīgi;
krāsa – pareizi sakārtotas krāsas ziedu kompozīcija piesaista skatītāju uzmanību, toties neatbilstošas krāsas vai to saraibinājums var radīt nepatīkamas izjūtas – apjukumu, depresiju. Elegants krāsu salikums redzams .
Lai kompozīcijā esošie elementi būtu vienoti, izmantojam dažus pamatprincipus, kā šos elementus izkārtot.
…
