1.tēma. Laiks ģeoloģijā.
Ģeoloģisko veidojumu, minerālu un fosīliju vecuma noteikšanas metodes. Priekšstats par stratigrāfiju, stratigrāfiskām un ģeohronoloģiskām vienībām. T.s. absolūtā ģeohronoloģija: radioloģijas metodes.
Zemes vēsturi pētī vēsturiskā ģeoloģija – eklektiska zinātne, kas smeļas atzinības daudzās citās dabas zinātņu jomās un ģeoloģijas nozarēs, kosmogonija, planetoloģija u.c.
Zemes garoza ir litosfēras augšējā daļa, kura atrodas virs Mohorovičiča virsmas. Litosfēra sastāv no cietās garozas un augšējās, cietās mantijas daļas (Mohorovičičs pirmais atklāja, ka seismiskie viļņi labi atstarojas no augšējās mantijas plastiskās daļas – astenosfēras – virsmas. Zemes garoza ir 5-15 km bieza okeānos, ~ 30 km bieza kontinentos, sasniedzot līdz 70 km biezumu kalnu apgabalos).
Vēsturiskās ģeoloģijas uzdevumi:
1.noteikt ģeoloģisko veidojumu vecumu (iežu, minerālu, fosīliju vecumu);
2.rekonstruēt pagātnes Zemes virsmas fizikāli ģeogrāfiskos apstākļus;
3.noskaidrot dažādu struktūru veidošanos un attīstības vēsturi.
1.2. Ģeoloģisko veidojumu un fosīliju relatīvā vecuma noteikšana
Ģeoloģiskie veidojumi: slāņoto iežu masīvi (slāņkopas), magmatisko iežu (intrūziju) masīvi, rūdu ķermeņi u.c. To vecumu nosaka divējādi: kā relatīvo (jaunāks-vecāks) un absolūto (gados).
Magmatisko un metamorfo iežu absolūto vecumu var noteikt ar radioloģiskām metodēm, kuras parasti nevar pielietot nogulumiežu vecuma konstatēšanai. Relatīvo vecumu var uzzināt no ģeoloģisko veidojumu telpiskajām attiecībām, izmantojot tādus kritērijus, kā:
1.Superpozīcija. Pārsedzošais slānis ir jaunāks par pagulslāni.
2.Šķēlšana. X slānis is jaunāks par Y slāni, ja tas šķeļ (šķērso) vai “iekļūst” Y slānī.
3.Ieslēgums. X slānis ir jaunāks par Y slāni, ja tas satur Y slāņa ieslēgumus vai iežu fragmentus.…