Dabas zinātnes ir cilvēka izglītotība par procesiem, kas notiek dabā un spēja tās zināšanas pielietot savā ikdienā. Dabas zinātnes lielā mērā ir saistītas ar dabas piesārņojumu un aizsardzību, kas notiek cilvēku darbības rezultātā , zinātnes attīstības.
20. gadsimta beigas un 21. gadsimta sākums liek sarosīties mūsu planētas iedzīvotājiem, jo tie izjūt ārkārtīgi lielas problēmas, ko rada lielas dabas katastrofas: gan zemestrīces, vulkānu izvirdumi, gan plūdi. Dabas pētnieki to skaidro ar Zemes sasilšanu. Zinātnieki to izskaidro ar tā saucamo ’’siltumnīcas efektu’’, kas rodas izdaloties siltumnīcas efekta gāzēm – ogļskābai gāzei CO2, gan sēra dioksīdamSO3, metānam CH4, freoniem, kuras nonākot atmosfērā, var darboties līdzīgi kā siltumnīcas stikls siltumnīcā. Respektīvi, tās ir caurlaidīgas ienākošajam starojumam, bet aiztur no Zemes virsmas atstaroto infrasarkano (siltumu) starojumu, neļaujot tam aizpūst kosmosā. Jo šo gāzu koncentrācija ir lielāka, jo vairāk infrasarkanā starojuma (siltuma) tiek aizturēts Zemes atmosfērā un vairāk pieaug Zemes temperatūra. [7;1]
Tas ir cēlonis kāpēc paaugstinās Zemes atmosfēras (gaisa) vidējā temperatūra, kura pēdējos 100 gados ir pieaugusi par +40C. [8;1]
Kādi procesi norisinās uz zemes, kas rada atmosfēras piesārņojumu? Vispirms jārunā par industriālo valstu radīto atmosfēras piesārņojumu, rūpniecības un transporta radīto. Starptautiskās korporācijas ir ieinteresētas monopolpeļņā, tādēļ tām nerūp dabas aizsardzības problēmas. Tādas industriālas lielvalstis kā ASV, Kanāda, Vācijas Federatīvā Republika, nespēj vienoties par pieļaujamo iznešu (gāzu) normu atmosfērā. Kaut gan ANO vadībā Riodežaneiro notika konference par globālajām dabas aizsardzības problēmām (1992.gadā), tā arī nedeva atbildi kā rīkoties tālāk.
1993.-1994.gadā Japānas pilsētā Kioto vienojās par pieļaujamajām normām atmosfēras piesārņošanā (Kioto protokols), tas paredzēja, ka katrai valstij ir noteikta norma pieļaujamai atmosfēras piesārņošanai. Mazattīstītās valstis varēja pārdot savas piesārņojuma (iznešu) kvotas industriāli attīstītām valstīm. Tā jau ir izdarījušas dažas Āfrikas un Latīņamerikas valstis. Joprojām šo protokolu nav ratificējušas ASV, Ķīna un Krievija, līdz ar to tās var rīkoties kā grib un nepildīt Zemes iedzīvotāju labo gribu, atveseļot (apturēt) savu planētu no piesārņojuma, no sasilšanas. Par to vēl joprojām nespēja vienoties lielākās valstis otrajā Zemes samitā Johanesburgā 2002.gada septembrī DĀR.
…
