Mūsu planēta- Zeme ir liela iežu bumba, kas griežas kosmosā. Tā ir viena no deviņām planētām, kas riņķo ap Sauli. Zeme ir vienīgā mums zināmā planēta, uz kuras ir dzīvība. Tās atmosfērā ir skābeklis, bet okeānos- ūdens- divas ļoti nepieciešamas dzīves sastāvdaļas. No visām Saules sistēmas planētām Zeme ir tieši tādā attālumā no Saules, lai dzīvībai nebūtu ne par karstu ne par aukstu. Mazāk nekā trešdaļu Zemes virsmas klāj sauszeme, bet vairāk nekā divas trešdaļas- okeāni. Globālās sasilšana un citu nozīmīgu faktoru iespaidā tas var mainīties. Zeme sastāv no vairākām svērām, kas ietver sevī kodolu, kurš veidots no dzelzs un niķeļa.
Procesi, kas uz zemes uztur dzīvību, ir dabiskā līdzsvarā. Tomēr daudzi cilvēki ir norūpējušies, ka vides piesārņojums, pārapdzīvotība un nacionāla resursu izmantošana var izjaukt šo līdzsvaru un apdraudēt augu un dzīvnieku eksistenci.
Zemes veidošanās.
Kādreiz ļaudis bija pārliecināti, ka zeme bija plakana. Pirms 2500 gadiem grieķi noskaidroja, ka zeme ir apaļa. Grieķu zinātnieks Aristrats ap 260.g p.m.ē. izteica domu, ka zeme riņķo ap Sauli. Taču tikai 1543. gadā poļu astronoms Nikolajs Koperniks (1473- 1543) šo ideju apstiprināja. …
