Zelta standarts un maksājumu bilance. D. Hjūma cenu- metāla naudas mehānisms. Naudas ilgtermiņa neitralitātes likums. Naudas piedāvājuma un maksājumu bilances saistība: finanšu plūsmas Zelta standarta sistēmā.
Kādu veidu darījumi tiek atšķirti, sastādot maksājumu bilanci?
Maksājumu bilance atspoguļo nevis individuālos, bet gan agregētos starptautiskos darījumus, kas paredz preču un pakalpo¬jumu apmaiņu (tirdzniecību), barteru, vienu finanšu aktīvu apmaiņu pret citiem u. tml. Katrs darījums, kas beidzas ar ār¬zemnieku maksājumu saņemšanu, tiek ieskaitīts maksājumu bilances kre¬dītā un reģistrēts ar plusa zīmi.
Dubultais rēķins paredz katra starptautiskā darījums uzskaiti mak¬sājumu bilancē divreiz - vienu reizi kā kredītu, otru - kā debetu. Tas notiek tāpēc, ka katram darījumam ir divas puses: ja kādas valsts saimnieciskais subjekts kaut ko pērk no sava ārvalstu partnera, tad par to ir jāsamaksā. Savukārt ārvalstu pārdevējam kaut kā ir jāizmanto saņemtā nauda - vai nu tā jāiztērē, vai jānogulda bankā.
Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izstrādāto standarta klasifikāciju, sastādot maksājumu bilanci, izšķir divu veidu darījumus.
1. Pirmais darījumu veids paredz, ka starptautiskās tirdzniecības pro¬cesā reālās preces un pakalpojumi šķērso valstu robežas, kas tiek atspoguļots bilances tekošajā kontā
2. Otrs darījumu veids ir aktīvu pirkšana un pārdošana, lai arī kādā formā tie eksistētu. Runa ir par valsts un privātā kapitāla eksporta un importa attiecību: tiešajām un portfeļinvestīcijām, ilgtermiņa un īster¬miņa kredītu u. tml. Šāda veida darījumu galaiznākumu atspoguļo bilances kapitāla un finanšu kontā.
