Ievads
Supervaras politika
No brīža pirms apmēram pieciem simtiem gadu, kad kontinenti sāka savu savstarpējo politisko attiecību mijiedarbību, Eirāzija kļuva par pasaules varas centru. Eirāziju apdzīvojošās tautas, īpaši tās, kas dzīvoja kontinenta rietumu daļā, nokļuva citos pasaules reģionos un centās tos pārvaldīt. Divdesmitā gadsimta pēdējā desmitgadē pasaulē notika savdabīgas ģeoloģiskas svārstības. Pirmo reizi vēsturē zeme, kura neatrodas Eirāzijā, kļuva par galveno arbitru Eiropas valstu attiecībās un pašu varenāko lielvalsti pasaulē. Padomju Savienības sagrūšana kļuva par fināla akordu Rietumu puslodes lielvalsts straujajā virzībā uz vienīgās un patiesi pirmās globālās lielvalsts statusu. Eirāzija tajā pašā laikā saglabā savu ģeopolitisko nozīmi. Ne tikai tās rietumu daļa – Eiropa, kurā tāpat kā agrāk koncentrēta ievērojama daļa no pasaules ekonomiskā un politiskā spēka, bet arī austrumu daļa – Āzija, kura pēdējā laikā ir kļuvusi vitāli svarīgs ekonomiskās attīstības un augošās politiskās ietekmes centrs. Jautājums par to, kā Amerika ar tās globālajām interesēm, spēs ietekmēt Eirāzijas lielvalstu sarežģītās attiecības, un vai tā spēs novērst jaunas starptautiskajā ārēnā dominējošas antagoniskas lielvalsts parādīšanos, paliek centrālais attiecībā uz Amerikas spējām realizēt savu varu visā pasaulē. (..) No šejienes izriet, ka papildus dažādu jaunu spēka veidu attīstībai amerikāņu ārpolitikai jāturpina sekot ģeopolitiskajam aspektam un jāizmanto savu ietekmi Eirāzijā, lai kontinentā, kur ASV uzstājas kā politisks arbitrs, radītu stabilu līdzsvaru. Euirāzija, sekojoši, ir “šaha dēlis”, kurā turpinās cīņa par kundzību pasaulē un tāda cīņa skar ģeostratēģiju – ģeopolitisko interešu stratēģisko vadību. Jāatzīmē, ka ne senāk par 1940. gadu divi pretendenti uz pasaules kundzību – Ādolfs Hitlers un Josifs Staļins – noslēdza viennozīmīgu vienošanos par to, ka Amerika ir jāizstumj no Eiropas. Katrs no viņiem apzinājās, ka amerikāņu varenības injekcijas Eirāzijā darītu galu viņu pasaules kundzības ambīcijām. Katrs no viņiem uzskatīja, ka Eirāzija ir pasaules centrs un katrs, kas to kontrolēs, kontrolēs arī visu pasauli. Pusgadsimtu vēlāk jautājumu noformulēja citādi: vai turpināsies amerikāņu uzturēšanās Eirāzijā un kādiem mērķiem to varēs izmantot? Amerikāņu politikas galamērķim jābūt labam un augstam: radīt sadarbībai sagatavotu pasaules sabiedrību, atbilstoši cilvēces ilglaicīgām tendencēm un fundamentālām interesēm. Tai pašā laikā ir vitāli svarīgi, lai politiskajā ārēnā nerastos pretinieks, kas spētu valdīt Eirāzijā, un spētu mest izaicinājumu Amerikai.
Grāmatas mērķis ir definēt pilnīgu Eirāzijas ģeostratēģiju.
Hegemony of a new type
(Jauna tipa hegemonija)
Centieni iegūt līderpozīcijas ir tikpat veca kā pasaule. Tomēr amerikāņu pārākums pasaulē atšķiras ar savu uzstādījumu, saviem globālajiem mērogiem un realizācijas metodēm. Viena gadsimta laikā Amerika, ārējo izmaiņu ietekmē, kā arī starptautisko notikumu dinamiskas attīstības rezultātā, pēc interešu un ietekmes mērogiem no nosacīti izolētas Rietumu puslodes valsts ir pārvērtusies pasaules mēroga lielvalstī.
The short Road to Global Supremacy
(Īsais ceļš līdz globālam pārākumam)
…
