Mani secinājumi un pārdomas
Pēc manām domām, J.Piažē kognitīvās attīstības iedalījums 19.-20.gs. bija diezan inovatīvs un atbilstošs tā laika bērniem. Mūsdienās šis iedalījums, manuprāt, ir nedaudz novecojis un vairs tik precīzi neatbilst bērna attīstībai. Mūsdienās bērni attīstās straujāk un arī izglītības prasības mūsdienās ir citādākas. Piemēram, pēc J.Piažē teorijas bērnam tikai konkrēto operāciju stadijā (7-11 gadi) bija jāmācās lasīt, bet mūsdienās izglītības sistēma piepraas jau to, lai bērns bērnudārza pēdējā gadā (6-7 gadu vecumā) iemācītos lasīt. Bērnu attīstība mūsdienās notiek straujāk arī tāpēc, ka mūsdienu pasaulē mēs ikdienā izmantojam ļoti daudz un dažādas tehnoloģijas. Tās tiek iekļautas pat tādos sīkumos, kā aizkaru/žalūziju aizvēršana gudro māju projektos. Šo darbību cilvēki gadiem ir darījuši ar savām rokām - aizvelkot aizkarus vai noritinot žalūzijas. Šodien jau pastāv privātmājas, kurās viss ir tik elektronizēts, ka atliek piespiest podziņu, kas automātiski raida signālu elektronizētam mehānismam, kas cilvēka vietā aizver aizkarus vai noritina žalūzijas. Protams, ka bērnam visas šīs, ar tehnoloģijām saistītās lietas, šķiet interesantas un visbiežāk jaunie vecāki tās ļauj bērniem arī izmantot. Tādā veidā bērni ļoti ātri apgūst saunas lietas, kas bieži vien gan ir nevajadzīgas viņu vecumā.
Šajā pašā (pirmsskolas) vecumā mūsdienās bērniem ir jau jāmācās skaitīt un jāapgūst vienkāršākās matemātiskās darbības, bet pēc J.Piažē iedalījuma, arī šīs lietas apguva bērni vecumā no 7 līdz 11 gadiem. Kad es mācījos skolā, mums visiem kopīgi 1.klasē mācīja rakstīt, lasīt, skaitīt, saskaitīt un atņemt. Protams, ka arī tad jau liela daļa bērnu to visu jau bija iemācījušies pires uzsāka mācības 1.klasē, bet tomēr to mācīja visiem kopā. Šobrīd bērni jau bērnudārzā tief sagatavoti tam, lai viņi, uzsākot skolas gaitas 1.klasē, jau prot rakstīt, lasīt, skaitīt un rēķināt.
…
