I. Anēmijas.
Eritrocītu trūkumu vai nepietiekamu hemoglobīna daudzumu tajos sauc par mazasinību jeb anēmiju.
Anēmijas slimniekiem var būt šādi simptomi: nogurums, ģībonis, elpas trūkums, stenokardijas lēkmes, hipotensija, tahikardija, ādas un gļotādu bālums.
Eritrocītu skaits – vidējā norma ir 4,1-5,9 x 10 12/l
Hemoglobīns – vidējā norma ir 12,0 – 17,5 g/dl
MCHC - - vidējā hemoglobīna koncentrācija
eritrocītos, norma 315- 360 g/l
MCHC ļauj izšķirt hormohromās, hipohromās vai hiperhromās anēmijas veidu.
Eritrocītu galvenā funkcija ir skābekļa un CO2 pārnešana, ko veic hemoglobīns.
Divvērtīgā dzelzs ( Fe2+) ir tā hemoglobīna daļa, kas tieši saista skābekli un tad atdod to audiem.
Ar uzturu organismā nokļuvusī dzelzs uzsūcas asinīs. Kuņģa sulas sālsskābe pārvērš molekulāro dzelzi jonizētā formā, bet askorbīnskābe reducē trīsvērtīgo dzelzi par divvērtīgo.
Kaulu smadzenēs dzelzs tiek izmantota hemoglobīna un eritrocītu veidošanā.
Dzelzs deficīta anēmija (hipohromā anēmija) ir visbiežākā anēmija pasaulē.
Ārstēšanai visplašāk tiek lietoti divvērtīgās dzelzs preparāti: dzelzs sulfāts, dzelzs glikonāts u.c. (piem. Ferroplex)
Dzelzs preparāti obligāti jālieto tukšā dūšā.
10 – 20 slimnieku dzelzs preparātu lietošanas laikā novēro šādas blaknes:
dispepsiju, sliktu dūšu, caureju.
Trīsvērtīgās dzelzs preparāti ( piem. Ferrum Lek) mazāk kairina kuņģa un zarnu traktu, ir mazāk toksiski, bet tiem ir arī mazāka uzsūkšanās spēja.
Dzelzs deficīta anēmija pamatā jāārstē ar perorāliem preparātiem.
Indikācijas dzelzs preparātu parenterālai ievadīšanai ir šādas:
- dzelzs uzsūkšanās traucējumi;
- perorālo preparātu nepanesība.
Intramuskulārās injekcijas lieto reti, jo tās ir sāpīgas.
Parenterāli dzelzs preparātus biežāk ievada vēnā.