Konspekts
Tehnoloģijas
Datori, elektronika, programmēšana
Web lapu veidošana, ievads HTML (Hyper Text Markup Language)-
Web lapu veidošana, ievads HTML (Hyper Text Markup Language)
Lai atvieglotu uztveri, salīdzināsim HTML ar daudziem droši vien ierasto MS Word. Kas tad ir "mājaslapa"? Ļoti vienkāršojot, tas ir noformēts materiāls, kas ievietots internetā. MS Word-ā elementus (piemēram, virsrakstu, rindkopu, tabulu, šriftu) noformēt (piemēram, nocentrēt, pasvītrot) mācētu droši vien jau katrs - atliek tikai nospiest attiecīgo podziņu. Taču ievērosim, ka interneta "mājaslapas" jau neatveras MS Word-ā, bet gan interneta pārlūkprogrammā, piemēram, Internet Explorer. Kā lai pārlūkprogrammai pasaka kādi elementi tiek lietoti un kā tie noformēti? HTML valodā to dara ar tagu palīdzību. Tagu raksturo šādi norobežojošie elementi: <>. Piemēram, lai pateiktu, ka attēlojamais teksts jāuztver kā rindkopa (paragraph), lieto rindkopas tagu:
, t.i., starp norobežojošajiem elementiem iesprauž attēlojamā elementa (virsraksta - "h1", rindkopas - "p", tabulas - "table" u.c.) apzīmējumus, piemēram:
Es pašlaik mācos HTML!
Interneta pārlūkprogrammā šāds kods tiktu attēlots kā sekojoša rindkopa:
Es pašlaik mācos HTML!
Vēl ievērosim, ka mums arī bija jāpasaka, kur rindkopa beidzas. To izdara ar noslēdzošo tagu (), kurš no atverošā, jeb rindkopu iesākošā (
) atšķiras tikai ar slīpsvītru pirms attēlojamā elementa apzīmējuma! Šādi noslēdzošie tagi jālieto gandrīz visiem HTML tagiem. Un vēl - katram atverošajam tagam pienākas savs noslēdzošais tags! Piemēram, nedrīkst noslēgt vairākas rindkopas ar vienu noslēdzošo tagu.
Lai elementus noformētu, tiem var piešķirt vienu vai vairākas īpašības jeb atribūtus (attributes). Atribūtus raksta konkrētajā atverošajā tagā uzreiz aiz elementa un starp tiem nekādas atdalošas pieturzīmes nelieto, piemēram,