Ievads.
Kādreiz sensenos laikos tajās vietās kur tagad atrodas kalni, bijušas jūras, bet tur kur tagad viļņojas okeāns- sauszeme. Kāpēc tā ir izmanījusies zemes seja? Tāpēc , ka uzsūkdama kosmiskā miglāja lielās un sīkās daļiņas, no kurām Zeme veidojusies, tā sakarsa. Zemes iekšienē, tās dzīlēs, notika sarežģītas ķīmiskas pārvērtības. Kosmiskie meteorītputekļi, milzīgie asteroīdķermeņi un gāzes savienojās kopā. Šai procesā vieglākās akmens masas cēlās uz augšu, bet smagākās, kas saturēja metālus slīdēja uz leju. Tā izveidojās mūsu planētas blīvais kodols un tās nedaudz vieglākais apvalks. Zemes virsma pārklājās ar cietu garozu. Zemes garoza bija krokaina. Zemes garozas turpināja “bangot” nokaitētā masa- magma. Laiku pa laikam magma izšāvās virszemē no vulkāniem.
Vulkāni ir viena no postošākajām dabas katastrofām- tajās iet bojā tūkstošiem cilvēku, sagrūst pilsētas, pārmainās zemes virsma. Cilvēki ir bezspēcīgi šo bargo dabas spēku priekšā, jo to darbību nav iespējams iepriekš paredzēt un novērst.
Vulkāni uz Zemes ir ļoti daudz un tie vēl šodien nav izpētīti līdz galam. Vulkāni aprimst un tad sāk atkal savu darbību.
Vulkānu veidošanās.
Vulkāna izvirdums ir varena un noslēpumaina dabas parādība. Senos laikos cilvēki domāja, ka to izraisa pārdabiski spēki. Romieši pielūdza uguns dievu- Vulkānu, kas dzīvojot pazemē. Kad dievs sadusmojas, visa apkārtne sāk drebēt un no pazemes augšup šaujas dūmi un uguns. Šādus kalnus ugunsvēmējus romieši sauca par vulkāniem. Tagad vulkānu darbība un izvirduma cēloņi ir zināmi, bet tikai visai lielā mērā. …
