Galvenās volejbolā ir augšējās piespēles, jo ar to palīdzību bumbu var raidīt visprecīzāk.
Augšējā piespēle ar abām rokām uz priekšu parasti it otrā piespēle (izņēmuma gadījumos arī uzņemot pretinieka raidīto bumbu). Tā kā augšējā piespēle ar abām rokām uz priekšu nodrošina visprecīzāko bumbas lidojuma virzienu, trajektoriju un attālumu, tās tehniskais izpildījums ir pamats visiem augšēo piespēļu variantiem.
Izpildot augšējo piespēli ar abam rokām, sportists vispirms ieņem volejbolista stāju. Atkarībā no bumbas lidojuma virziena un trajektorijas viņam jāieņem visizdevīgākā vieta piespēlei, t.i., jānostājas tur, kur bumbas lidojuma trajektorijas turpinājums nonāk pretī sejai. Kad vieta ieņemta, volejbolists paceļ galvas augstumā roku delnas, kas vērstas uz priekšu un uz augšu. Bumbai tuvojoties, rokas pakāpeniski jāiztaisno elkoņos, bet kājas – ceļos. Plaukstas tuvina vienu otrai. Pirksti viegli izvērsti un nedaudz saliekti. Kustības vienmērīgi paātrinātas, maksimālo paātrinājumu tās sasniedz, kad roku pirksti saskaras ar bumbu. Saskare notiek vienlaicīgi ar abām rokām. Mazākā novirze rada neprecizitātes bumbas lidojuma virzienā un trajektorijā. Var rasties pat tehniska kļūdas – mesta bumba, dubultsitiens. Piespēles laikā bumbai pieskaras īkšķu falangu ārējās malas, rādītāja un vidējo pirkstu pirmās un otrās falangas, kā arī nākošo divu pirkstu pirmās falangas. Piespēles galveno funkciju veic īkšķi, rādītāja un vidējie pirksti. Tie uztver visu bumbas lidojuma spēku, dod tai noteiktu virzienu un trajektoriju piespēlē. …