Vizmas Belševicas darba "Bille" pedagoģiskā analīze

Billi izdzen no mājām
„(..) Beidz te trīties pa kājām! Taisies, ka tiec! Ka es tevi vairs acīs neredzētu!”
„Bille sāka brēkt pilnā kaklā. Nu viss bija skaidrs. Viņai jāiet prom no mājas pavisam.”
Māte pret Billi ir ļoti barga un neiecietīga. Kad Bille neattaisno mātes cerības, mātei dažkārt ir grūti savaldīt sevi. It kā māte gribētu citādu bērnu, ne Billi.
Strādājot ar bērniem nekad nedrīkst sāpināt vai pazemot bērnu. Līdzīgi vārdi kā šie izraisa bērnā lielas emocionālas ciešanas. Bērns jūtas nemīlēts un bezvērtīgs. Jebkurā grupā gan dārziņā, gan skolā ir bērni, kuri ir īpaši. Katrs no viņiem ir īpašs, savādāks. Un arī gadījumos, kad ir grūti tikt galā ar visiem bērniem, kā pedagogam ir jāapzinās, ka katrs bērns ir īpašs savā ģimenē. Un arī grupā visi ir īpaši. Līdz ar to bērniem ir jāskaidro, ka otrs ir jāciena, jo viņš ir tikpat īpašs kā pats.
…