Tikai retais aizdomājas par mūsu tautas likteni, kā var notikt, ja mēs neizmainīsim savu attieksmi, jo mūsdienās daudziem nerūp tas, kas varētu notikt ar mums pašiem – latviešiem. Latviešu nemaz nav tik daudz, un ja mēs necentīsimies nosargāt savu valodu, tad mēs varam būt viena no tām tautām, kura ir izzudusi. Tāpēc man liekas, ka arī mūsdienās ir aktuāli runāt par tautas likteni.
Pēc manām domām, viens no spilgtākajiem dzejoļiem šajā dzejas izlasē ir dzejolis „Manam labajam”. Kad izlasīju šo dzejoli, tad likās, ka tajā ir attēlota cilvēka mīlestība pret dabu – ziediem. Tas arī norāda to, ka daudzos autores dzejoļos liela nozīme ir bijusi dabai un mīlestībai. Man likās interesanti, kā dzejniece bija centusies visu nemanāmo padarīt pamanāmāku, visu mazo – lielāku. Šajā dzejolī cilvēku un puķes padara lielākus tas, ka šie abi jēdzieni tiek salīdzināti ar māju. Dzejolī tiek teikts, ka cilvēks ir lielāks par māju un arī puķe ir lielāka par māju. …