Vitamīni – grupa dažādas ķīmiskas dabas organisku savienojumu, kas nepieciešami cilvēku un dzīvnieku uzturā ļoti niecīgos daudzumā salīdzinājumā ar galvenajām uzturvielām (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām), lai normāli noritētu dzīvības procesi.
Vitamīnu veidošanās. Vitamīni cilvēka vai dzīvniekiem organismā neveidojas vai arī veidojas nepietiekamā daudzumā. Vitamīnu pirmavots ir augi. Cilvēki vitamīnus uzņem ar augu vai dzīvnieku izcelsmes uzturlīdzekļiem. Vitamīnu veidošanā piedalās arī mikroorganismi gremošanas traktā.
Vitamīnu izraisītās slimības. Ja cilvēka organisms kādu vitamīnu saņem par maz, attīstās hipovitaminoze, bet ja uzturā vitamīnu nav nemaz, rodas avitaminoze. Hipovitaminoze rodas arī kuņģa un zarnu darbības traucējumu gadījumos, jo zarnās notiek vitamīnu uzsūkšanās, kā arī vairāku vitamīnu sintēze zarnu mikrofloras darbības rezultātā. Pārāk liela vitamīnu deva rada organismā vielmaiņu traucējumus – hipervitaminozi. Vielmaiņā vitamīni piedalās ar fermentu starpmolekulas sastāvdaļa, bez kuras tie nevar normāli funkcionēt. …
