Vitamīni ir organiski mazmolekulāri savienojumi, kurus organisms nevar izmantot kā enerģētisko vai plastisko materiālu, bet kuri ir vitāli nepieciešami dzīvībai svarīgos procesos. Tie ir dzīvajās šūnās noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizatori. Vitamīni nepieciešami visu orgānu un sistēmu normālai funkcionēšanai, organisma adekvātu augšanai un attīstībai. Katram vitamīnam ir savi specifiski uzdevumi organismā. Daudzi vitamīni ietilpst fermentu sastāvā, citi darbojas ciešā saistībā ar hormoniem.
Vitamīnu avoti ir augu un dzīvnieku dabas produkti. Daži vitamīni nelielā daudzumā sintezējas cilvēka organismā, citi nesintezējas nemaz, tāpēc ir regulāri jāuzņem ar uzturu. Nepietiekams vitamīnu daudzums uzturā izraisa slimīgas pazīmes, ko sauc par hipovitaminozēm. Deficīta riska apstākļi ir nepietiekams, nesabalansēts uzturs, alkohola lietošana, smēķēšana, dažu medikamentu lietošana. Pilnīgs vitamīnu trūkums izsauc smagākus traucējumus – avitaminozes. Avitaminozes un hipovitaminozes var rasties ne tikai tāpēc, ka to nav uzturā, bet arī tad, ja traucēti uzsūkšanās procesi kuņģa un zarnu traktā. Nekontrolēta vitamīnu preparātu uzņemšana var izraisīt hipervitaminozes, kas arī ir nopietni organisma normālo funkciju traucējumi. Īpaši bīstamas ir A un D vitamīnu hipervitaminozes. …