Vitamīni ir organiski savienojumi, kas nepieciešami dzīvības procesu regulācijai organismā. Tie cilvēka organismā vai nu neveidojas nemaz, vai arī tiek sintezēti nepietiekamā daudzumā, tādēļ vitamīni jāuzņem ar uzturu. Vitamīniem nav kaloriju vērtības.
Līdz mūsdienām ir atrasti vairāki desmiti vielu, ko var pieskaitīt pie vitamīniem, bet tieša nozīme cilvēka veselības saglabāšanā ir ap 20 no tiem.
Katram vitamīnam ir savi specifiski uzdevumi organismā, bet visu vitamīnu darbība ir savstarpēji saistīta. Vitamīni ir nepieciešami organisma piemērošanās reakcijās, kā arī tie paaugstina organisma spēju pretoties infekcijas slimībām. Vitamīni sevišķi nepieciešami augšanas periodā. Vitamīnu nepietiekamība – hipovitaminoze – veidojas, ja uzturā ir nepietiekams vitamīnu daudzums, kā arī slimību, lielas psihiskas un garīgas slodzes gadījumā. Pilnīgu kāda vitamīna trūkumu organismā sauc par avitaminozi. Kaitīga ir arī pārmērīga vitamīnu lietošana, jo rodas hipervitaminoze. Tā bieži rodas agrīna vecuma bērniem, ja nepareizi tiek dots D vitamīns. D vitamīna pārdozēšana var izraisīt smagas komplikācijas, pat nāvi. Uzņemot vitamīnus ar pilnvērtīgu uzturu, tos nevar pārdozēt.
Vitamīnus apzīmē ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem hronoloģiskā atklāšanas secībā (piem., A vitamīns). Bez tam vitamīnus nosauc arī pēc to ķīmiskās uzbūves vai funkcijām organismā (piem., A vitamīns jeb retinols).…
