Pēc ķīmiskās uzbūves vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi. Tie ir dzīvajās šūnās noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizatori. Vitamīni nepieciešami visu orgānsorgānu un sistēmu normālai funkcionēšanai, organisma augšanai un attīstībai, redzes un asinsrades procesiem, kaulu kalcifikācijai un citām dzīvībai svarīgām funkcijām, tie palielina organisma spēju pretoties infekcijām. Kopā ar dažām citām vielām izmantojot fizioloģisku procesu gaitu un organisma reaktivitāti, vitamīni palīdz organismam piemēroties visdažādākiem nelabvēlīgiem eksistences apstākļiem. Vitamīni nedarbojas izolēti, tie ir cieši saistīti ar citām uzturvielām, fermentiem un hormoniem. Daudzi vitamīni ir fermentu sastāvdaļas, un tiem ir liela nozīme vielmaiņas norisēs. Uzturam jāsatur visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava noteikta specifiska funkcija organismā.
Vitamīnus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem vai nosauc pēc to ķīmiskās dabas. No pašlaik atklātajiem vitamīniem svarīgākie ir šādi: A vitamīns (retinols), B1 vitamīns (aneirīns, timīns), B2 vitamīns(ribflavīns, laktoflavīns), PP vitamīns (nikotīnskābe, niacīns, nikotīnskābes amīds), B6 vitamīns (piridoksīns, adermīns), B12 vitamīns, H vitamīns (biotīns), H1 vitamīns (paraaminobenzoskābe), D vitamīns (kalciferols), E vitamīns (tokoferols), K vitamīns (filohinons) un P vitamīns (citrīns, rutīns).
Pavisam ir zināmi 13 dažādi vitamīni. Katram no tiem ir savs ķīmiskais nosaukums. Gandrīz visiem vitamīniem ir arī otrs nosaukums, jo tos ir pieņemts apzīmēt ar noteiktu burtu. Piemēram, A vitamīns (ķīmiskais nosaukums - retinols), C vitamīns (ķīmiskais nosaukums - askorbīnskābe), E vitamīns (ķīmiskais nosaukums - tokoferols), u.c.
Cilvēkam diennaktī ir jāuzņem noteikts daudzums dažādu vitamīnu. Saslimšanas var attīstīties gan tad, ja vitamīni tiek uzņemti nepietiekošā daudzumā, gan tad, ja tie tiek uzņemti par daudz. Par to runāsim turpmāk, apskatot katru vitamīnu veidu atsevišķi.
Izšķir divas vitamīnu grupas: ūdenī šķīstošie vitamīni, ūdenī nešķīstošie vitamīni. Pie ūdenī šķīstošiem vitamīniem pieder:B1 vitamīns, B2 vitamīns, PP vitamīns, B3 vitamīns, B6 vitamīns, B12 vitamīns, folskābe, biotīns, C vitamīns. Ūdenī nešķīstošie vitamīni labi šķīst taukos, un pie tiem pieder:A vitamīns, D vitamīns, E vitamīns, K vitamīns.
Avitaminoze. Hipovitaminoze. Hipervitaminoze.
Ja cilvēka organisms kādu vitamīnu saņem par maz, vai ir traucēta vitamīnu uzsūkšanas, pastiprināta to noardīšanas gremošanas orgānos, rodas hipovitaminoze, bet ja uztura kada vitamīna nav nemaz, rodas avitaminoze. Parak lielas vitamīnu preparātu devas organisma var radīt vielmaiņas traucējumus- hipervitaminozi.
…
