Vitamīni pārtikas produktos atrodas ļoti minimālos daudzumos un darbojas enzimātiski jeb katalītiski kā vielu maiņas regulatori. Visvairāk vitamīnu sastopami augu valstīs- augu saknēs, augļos, kā arī sēnēs un baktērijās. Tā, piemēram, C vitamīns jeb askorbīnskābe ir citronos, upenēs, pīlādžu augļos, kāpostos, kartupeļos un citos produktos. Atgremotāju priekškuņģu mikroflora spēj sintezēt B vitamīnu jeb ciānkobalamīnu. Noārdoties tā atbrīvo ievērojamas olbaltumvielu rezerves, ko izmanto mikroorganisms savu sugai specifisko olbaltumvielu sintēzei.
Arī raugs ir bioloģiskiļoti pilnvērtīgs produkts. Tas satur ļoti daudz olbaltumvielu, taukus, glikogēnu, dažādus mikroelementus, ieskaitot arī zeltu, fermentus, augšanas biostimulatorus un vitamīnus. Sevišķi bagāts ir raugs ar B grupas vitamīniem. Bez tam rauga sēnes sintēzē arī ergosterīnu, ko uzskata par D2 vitamīna jeb ergokalciferola provitamīnu. Ergosterīns, apstarots ar ultravioletiem stariem, fotosintēzē veido previtamīnu, kas savukārt termiskā faktora iedarbības rezultātā pārveidojas D2 vitamīnā. Cilvēka un dzīvnieka ādas nepigmentētās audu zonās atrodas 7- dehidroholesterīns, ko uzskata par D3 vitamīna provitamīnu. …
