Psiholoģija ir ārkārtīgi liels subjektīvisms.
Tāpat kā visiem citiem terminiem. Cilvēki sarunvalodā mēdz piešķirt terminiem subjektīvu nozīmi. Piemērs ar „bleķa” traukiem.
izšķir :
sajūtas (apmēram 20 veidi): izjūtas:
temperatūra mīlestība
garša vilšanās
redze bēdas
Ko dod cilvēkam?
- savstarpējās attiecības (izprast otru)
- izprast sevi
- manipulācijas
- uzlabot dzīves kvalitāti
- stress, emociju kontrole
- zoopsiholoģija
- partnerattiecības
- attīsta domāšanu – intelektuālā attīstība
- zemapziņas pētījumi
- depresijas, suicīdi
- krīzes
- paplašina vispārējās zināšanas
Galvenais psiholoģijas devums cilvēkam – tā dod iespēju izprast pašam sevi, jo tikai izprotot sevi, mēs spēsim izprast arī citu cilvēku rīcību.
Psiholoģijā aksiomu nav!
Ir veikti uztveres pētījumi un nonākts pie secinājuma, ka cilvēks vislabāk jaunu informāciju uztver:
20% - redzot (tikai skatoties)
30% - dzirdot (pareizāk būtu – tikai klausoties)
50% - redzot un dzirdot
90% - redzot, dzirdot un darbojoties
„Sniegpārsliņu” vingrinājums (pārlocīt lapu, noplēst augšējo kreiso stūri, un tā kādas sešas reizes). Tas, kas sanāk, jebkurā gadījumā ir pareizs, jo subjektīvā izpratne ir noteicošā.
PSIHOLOĢIJAS IEROBEŽOJUMI
1. padoms = recepte bīstams
ieteikums atbildība
Bezvertējuma uzklausīšana – „aha, jā tā ir” (nevis „ak, šausmas”). nesniedz gatavas atbildes un pamācības, kā rīkoties konkrētā situācijā.
Vienmēr ir jāuzmanās dot kādu padomu, cilvēkam, kas saka „Ko man tagad darīt?!”. Var palīdzēt cilvēkam izvērtēt situāciju, bet jāļauj viņam pašam izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumu, kā rīkoties turpmāk. Dodot padomu, pastāv risks, ka situācijai kļūstot sarežģītākai, padoma devējs tiks padarīts atbildīgs par jauno situāciju.
2. Y nedod tādu dzīvesgudrību, kuru iegūst tikai ar personīgo pieredzi.
Pasaka par meduslāci, kurš uzkāpa kokā, kurā mājoja bites, pēc medus, bet pēkšņi ieraudzīja, ka priekšā dobumam ir piesiets kaut kas liels un garens. Viņš pagrūda bluķi, tas atvirzījās un tad nāca atpakaļ, tieši virsū meduslācim, sāpīgi iebelzdams tam pa ribām. Meduslācis grūda to prom, bet tas atkal atgriezās. Vēl un vēlreiz lācis guva sāpīgus belzienus, līdz beidzot lācis bija noguris (taču bluķis vēl nē) un pēc pēdējā belziena lācis novēlās no koka un izmežģīja ķepu.
Morāle? Lācis nemācījās pats no savām kļūdām. Ideālais variants ir – mācīties ne no savām, bet citu kļūdām!
…
