Socioloģiskā metode.
1)izmanto vēsturiski socioloģisku paņēmienu, izmantojot jebkura veida rakstiskos materiālus
2)noskaidro attiecības, kādas pastāv dažādās situācijās starp sociālo un tiesību sistēmu
3)juridisko materiālu izpētes paņēmieni, var pētīt izmantojot publikācijas, pirmavotus, anketēšanu, intervijas, novērošanu
4)sociālais eksperiments
Salīdzinošā metode.
Izpaužas:
1.kā 2 vai vairāku objektu kopīgo īpašību izzināšana, lai izdarītu secinājumus par šī veida objektu tipiskajām īpašībām;
2.kā zināšanu iegūšana par objektu, izmantojot zināšanas par līdzīgu objektu.
3.Salīdzinošā metode tiesību zinātnē aizvieto eksperimentālo metodi, jo, salīdzinot vienu un to pašu objektu dažādos vēsturiskajos apstākļos un valstīs, iespējams noskaidrot parādību īsto cēloni, tikpat droši, kā tas notiek eksperimenta laikā mainot eksperimenta režīmu.
Salīdzinošā metode iespējama divējādu pētījumu organizācijā:
1.sinhroniska – izpaužas vienlaicīgi eksistējošu objektu salīdzināšanā
2.diahroniska – dažādā laikā eksistējošu objektu salīdzināšana. Ar šo metodi var noskaidrot:
izmaiņu cēloņus;
objektu atšķirīgās pazīmes;
pētāmo objektu attīstības stadijas.
Dogmatiskā metode
Dogmatiskā metode ir formālās loģikas likumu un tehnisku paņēmienu izmantošana, lai izzinātu, pilnveidotu un sistematizētu spēkā esošās tiesību normas un tās pareizi realizētu. Tā ir lietišķa metode, kuras pielietojuma sfēra aprobežojas ar tiesību normām.
Dogmatisko metodi izmanto:
1.juridisku definīciju formulēšanai
2.principu formulēšanai (principus var formulēt likumdevējs)
3.izmanto normu tulkošanai.
Vispārīgā valsts zinātne izmanto pamatā tās pašas metodes, ko tiesību teorijā.
Sākt ar analīzi un sintēzi – tās ir paņēmieni, kurus izmanto visas zinātnes.
Analīze – ir reāla, vai loģiska pētījuma priekšmeta sadalīšana sastāvdaļās, lai noskaidrotu to īpašības un savstarpējo sakarību.
Sintēze – ir nošķirtu sastāvdaļu apvienošana vienā veselā.
Jebkurā zinātniskajā pētījumā, tapat kā ikdienas dzīvē, mēs instinktīvi vai apzināti kombinējam šos paņēmienus.
No zinātnes viedokļa cilvēks visu spontāni uztver kā katru veselu, pēc tam mēģina šo veselo sadalīt un analizēt atsevišķus elementus.
Analītiskā pētījumā iegūtos rezultātus apvienojot iegūst daudz pareizāku un izsmeļošāku priekšstatu par vienu veselu.
Metodes ir: dogmatiskā (no tiesību teorijas)
salīdzinošā;
socioloģiskā
dogmatiskā saglabājas (juridiskā) metode arī juridiski vēsturiskā metode, juridiski politiskā (nebūs), juridiski salīdzinošā būs pilnā apjomā, juridiski socioloģiskā-arī būs, bet mazāk.
Doktrīnas-
Valsts izceļas – par valsts izcelšanos mēs runājam vēsturiski kā par procesu, kur norit primitīvās sabiedrības organizējumu nomaina valsts sabiedriskā organizācija.
Varēsim ceļot pa dažādiem valsts platuma grādiem – kamēr tiksim līdz Latvijas teritorijai.
Izcelšanās jautājums ir ļoti būtisks. Latvijā vien izcēlās 3 reizes 1918., padomju Latvija un 1991.
Vēsturiskā aspektā valstu izcelšanās modeļi ir visai daudzveidīgi un arī valsts izcelšanās nepieciešamības pamatojums ir visai dažāds.…