5) Valsts varas suverenitāte – valsts vara ir augstākā vara, juridiski neierobežota un neierobežojama. Šī vara parādās valsts iekšienē, tāpēc valsts varas suverenitāti dažreiz mēdz apzīmēt kā iekšējo suverenitāti, taču gan ārējās, gan iekšējās suverenitātes subjekts ir pati valsts, kura uz ārieni uzstājas kā tiesību subjekts pret citām valstīm, bet uz iekšieni, kā tiesību subjekts pret indivīdiem.
6. valsts varas orgāni.
Juridiskas personas orgāns nav tās pārstāvis, bet gan ir tās “organiska sastāvdaļa”, resp., “struktūrvienība”. Šeit atkal palīdz sākotnējais tēlainais juridiskās personas salīdzinājums ar bioloģisku organismu: tāpat kā cilvēka roka nav viņa “pārstāvis”, bet gan orgāns, ar ko attiecīgais cilvēks izpilda zināmas darbības, tāpat arī sabiedriskas organizācijas valde nav šīs organizācijas “pārstāvis” un Saeima nav Latvijas Republikas “pārstāvis”. Sabiedriskās organizācijas valde un Saeima ir attiecīgo juridisko personu orgāni, resp., to struktūrvienības, kas izpilda zināmas šo juridisko personu darbības. Juridiski precīzāk tādēļ būtu teikt, ka, piemēram, Saeima nevis pārstāv Latvijas valsti, bet gan ir daļa no Latvijas valsts.
Orgāna darbība ir tieši pierēķināma attiecīgajai juridiskajai personai kā šīs juridiskās personas pašas darbības (Atgriežoties pie tēlainās analoģijas: paraksts, kas veikts ar roku, tiek pierēķināts attiecīgajam cilvēkam, nevis rokai). Turpretim pārstāvis ir patstāvīgs tiesību subjekts, kas izpilda citam tiesību subjekts pierēķināmas darbības (piemēram, advokāts, aizbildnis).
…
